Jaunākie raksti

Ja sāp roku vai kāju locītavas, kompresei var pagatavot rīvētu mārrutku un kartupeļu masu. Ņem 250–300 g mārrutku sakņu un aptuveni tikpat kartupeļu, visu sarīvē uz rupjās rīves un sajauc. Iegūto masu 1 cm biezā kārtā uzziež sāpošajai locītavai, apsedz ar pergamenta vai komprešu papīru un aptin ar siltu vilnas šalli. Kompresi tur 30–40 minūtes, bet, ja tā sāk ļoti stipri dedzināt, var noņemt agrāk. Gadījumā ja apdegums tomēr radies, to apziež ar alvejas sulu….

Ar reimatoīdo artrītu slimo 1% cilvēku pasaulē, taču lielākam saslimšanas riskam ir pakļautas sievietes. Lai arī kaite var sākties jebkurā vecumā, visbiežāk tā uzbrūk 30–55 gadus veciem cilvēkiem. Tā ir neparedzama slimība, kas grūti pakļaujas terapijai. Ja artrītu atstāj neārstētu, tas graujoši iespaido kaulus un locītavas, ierobežojot kustības. Taču ir arī laba ziņa: jauni efektīvi medikamenti var nomākt slimības uzliesmojumus. Locītavas apņem membrāna, ko sauc par locītavas somiņu. Reimatoīdā artrīta gadījumā locītavas somiņa iekaist. Locītava…

Kad ārsts izrakstījis antibiotikas, daudzi tās lieto nelabprāt, jo uzskata, ka zāles vairāk kaitē nekā palīdz. Kas patiesībā ir antibiotikas: sabiedrotie vai ienaidnieki? Ja jau pret antibiotikām ir tik neviennozīmīga attieksme, vai no tām nevarētu atteikties vispār un aizstāt ar kādiem citiem preparātiem? Tas, protams, nebūtu slikti, tomēr pagaidām diemžēl bez šīm zālēm iztikt nav iespējams, īpaši, ja runa ir par dzīvību un nāvi. Antibiotikas joprojām ir centra uzbrucēji pret sepsi, intoksikāciju, tuberkulozi. Mūsdienās nav…

Pirmajās dilstošā mēness dienās cilvēks ir pilns enerģijas, un viņa organisms spēj izturēt lielas slodzes. Visas slimības un kaites tiek panestas vieglāk, un arī atveseļošanās iestājas agrāk nekā citās mēness fāzēs. Šajā laikā maksimāli daudz jākustas: vasarā jāskrien, jāpeldas, jābrauc ar divriteni, bet ziemā – jāslēpo, jāslido, īsāk sakot, jānodarbojas ar to, kas katram vairāk patīk. Tā kā fiziskās slodzes ir gana augstas, šajās dienās arī uzturu var neierobežot un ēst tik, cik tīk, bet,…

To, ka vīģeskoka lapas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka ādu, zinātnieki atklāja pavisam nesen. Piemēram, šā auga sula un ēteriskās eļļas nomāc dažu sēnīšu un baktēriju vairošanos. Preparāts furalēns, ko iegūst no vīģes lapām, tiek ieteikts plikpaurības veidošanās gadījumos. Vīģes lapas satur arī kumarīnu – vielu, kas paaugstina organisma jutību pret saules radiāciju. Armēņu tautas medicīnā vīģes augļu sulu izmanto pret pinnēm un kā lielisku brūces dziedējošu līdzekli. Lai ātrāk sadziedētu apdegumu, svaigas vai žāvētas vīģes…