Kad ārsts izrakstījis antibiotikas, daudzi tās lieto nelabprāt, jo uzskata, ka zāles vairāk kaitē nekā palīdz. Kas patiesībā ir antibiotikas: sabiedrotie vai ienaidnieki?
Ja jau pret antibiotikām ir tik neviennozīmīga attieksme, vai no tām nevarētu atteikties vispār un aizstāt ar kādiem citiem preparātiem? Tas, protams, nebūtu slikti, tomēr pagaidām diemžēl bez šīm zālēm iztikt nav iespējams, īpaši, ja runa ir par dzīvību un nāvi. Antibiotikas joprojām ir centra uzbrucēji pret sepsi, intoksikāciju, tuberkulozi.
Mūsdienās nav radīti citi preparāti, kas tik ātri un spēcīgi spētu pieveikt cilvēka dzīvību apdraudošas infekcijas.
Antibiotikas ir neaizstājamas pret akūtu slimību attīstību – angīnu un pneimoniju, kā arī infekciju izraisītiem iekaisumiem: otītu, haimorītu, osteomielītu, abscesu. Ja, piemēram, pneimonijas vai haimorīta ārstēšanā šie preparāti netiek izmantoti, slimība var pāriet ilgstošā hroniskā formā. Lai nepieļautu dažādu sarežģījumu rašanos, bieži antibiotikas nākas lietot arī pēc operācijas.
Taču aplam arī domāt, ka antibiotikas ir visvarenas, ka, būdamas spēcīgas iedarbības līdzekļi, spēj stāties pretī jebkurai infekcijai. Antibiotikas ir bezspēcīgas pret vīrusu un dažām citām infekcijām.
Tā kā vairumā gadījumu saaukstēšanās slimībām un ARS ir vīrusu izcelsme, nav nekādas jēgas mēģināt šīs kaites izārstēt ar antibiotikām. To pašu var teikt par gripu, bakām, cūciņu, vīrushepatītu A, B un C un citām slimībām.
Saslimstot ar kādu no šīm kaitēm un arī ARS gadījumā antibiotikas var tikt izrakstītas tikai tādā gadījumā, ja parādījušies bakteriālas dabas sarežģījumi, proti, atkārtota infekcija. Bet pašu slimību pamatārstēšana notiek ar citām grupām piederošiem medikamentiem un (vai) fitolīdzekļiem vai homeopātiskajiem preparātiem.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!