Ar reimatoīdo artrītu slimo 1% cilvēku pasaulē, taču lielākam saslimšanas riskam ir pakļautas sievietes. Lai arī kaite var sākties jebkurā vecumā, visbiežāk tā uzbrūk 30–55 gadus veciem cilvēkiem.
Tā ir neparedzama slimība, kas grūti pakļaujas terapijai. Ja artrītu atstāj neārstētu, tas graujoši iespaido kaulus un locītavas, ierobežojot kustības. Taču ir arī laba ziņa: jauni efektīvi medikamenti var nomākt slimības uzliesmojumus.
Locītavas apņem membrāna, ko sauc par locītavas somiņu. Reimatoīdā artrīta gadījumā locītavas somiņa iekaist. Locītava ir pietūkusi, sāp un aptaustot ir siltāka par apkārtējiem audiem. Tā pietūkst tāpēc, ka tās somiņā uzkrājas šķidrums un mirušās šūnas, bet sāpes rada iekaisumu izraisošās ķīmiskās vielas, kas kairina nervu galus.
Diemžēl šī kaite neuzbrūk tikai locītavām vien – tā var skart arī sirdi un plaušas.
Simptomi un cēloņi
Reimatoīdais artrīts parasti sākas ar simetrisku mazo locītavu pietūkumu (plaukstās un pēdās), kaut gan dažreiz pietūkums var būt tikai plaukstās. Parasti novērojams arī rīta stīvums, kas ilgst apmēram stundu pēc pamošanās.
Zinātnieki joprojām nezina, kas izraisa šo slimību, taču ir pārliecināti, ka tas nav tikai viens faktors. Drīzāk tā ir vides, ģenētisko un hormonālo faktoru kombinācija, taču nav zināms, kādā veidā tie rada reimatisko artrītu. Dažās ģimenēs šī slimība sastopama biežāk, taču ar ģenētiku vien to izskaidrot nevar.
Biežākie reimatiskā artrīta simptomi:
* sāpīgs pietūkums plaukstās un pēdās;
* rīta stīvums – ilgst vismaz stundu pēc pamošanās;
* pamošanās naktī no sāpēm locītavās;
* minētos simptomus var pavadīt nogurums, depresija un viegla uzbudināmība.
Ja neārstējas, reimatoīdais artrīts deformē locītavas (biežāk plaukstas locītavas).
Par diagnozes noteikšanu, slimības progresēšanu un daudz ko citu lasiet nākamajā lapā!