Te aizcietējums, te atraugas
Ļoti bieži tiešs grūdiens iekaisumprocesa uzliesmojumam žultspūslī ir pārēšanās. Pamatīgas pusdienas vai vakariņas, sastāvošas no trekniem un asiem ēdieniem, papildinātas ar alu vai vīnu, var beigties ar trulām, smeldzošām sāpēm labajā paribē, kas parasti sākas 1-3 stundas pēc minētās maltītes.
Parasti sāpes atstarojas ķermeņa augšdaļā – labās puses pleca, kakla un lāpstiņas apvidū. Mutē jūtams nepārejošs rūgtums, metāliska garša, mēdz būt atraugas, slikta dūša, arī kurkstēšana vēderā. Nereti aizcietējums mijas ar caureju, parādās uzbudinātība, bezmiegs.
Uzspiedieni ar roku vēderam žultspūšļa apvidū ir samērā jutīgi, reizēm – sāpīgi. Jūtama arī vēdera sieniņas muskuļu pretestība.
Visas minētās pazīmes liecina par akūtu holecistītu, kas, ja to atstāj bez ievērības, var pāriet hroniskā formā. Precīzu diagnozi var noteikt tikai ārsts un arī tikai tad, kad ir veiktas visas nepieciešamās analīzes asinsaina, duodenālā zondēšana, žults izmeklēšana).
Dažos gadījumos, lai novērtētu žultspūšļa sieniņu formu un struktūru, tā saraušanos un žultsakmeņu iespējamību, nepieciešama holecistogrāfija. Vērtīgu informāciju sniedz arī izmeklēšana ar ultraskaņu.
Ja holecistīts pārgājis hroniskā formā, izmeklēšanā ar ultraskaņu redzami žultspūšļa sieniņu sabiezējumi vai deformācija.
Nepieļaut recidīvu
Vairumā gadījumu holecistīta gaita ir ilgstoša. Remisijas periodi, kad cilvēks savu kaiti praktiski nejūt, mijas ar saasinājumiem, kas parasti notiek, ja tiek pārkāpts uztura režīms vai lietots alkohols.
Grūdiens saasinājumam var būt arī smags fizisks darbs, akūta zarnu infekcija, stipra apsaldēšanās.
Savukārt ievērojot ārsta dotās rekomendācijas, vairumā gadījumu prognozes ir labvēlīgas.
Diemžēl nereti cilvēki pie ārsta vēršas pārāk novēloti – pirmajai lēkmei viņi nepievērš īpašu uzmanību un novērš to ar dažādiem mājas līdzekļiem, bet pēc tam, kad sāpes pārgājušas, nekādas izmaiņas ierastajā dzīvesveidā neizdara. Ja recidīvi ir bieži, var attīstīties lielo ceļu iekaisums aknās. Šajā gadījumā sāpēm pievienojas paaugstināta ķermeņa temperatūra, reizēm drebuļi, drudzis, ādas nieze. Āda un acu gļotāda var kļūt dzeltena. Iemesls tam – žults atteces pasliktināšanās, ko izraisa žultsceļu aizsprostošanās ar gļotām.
Akūtā stāvoklī saslimušais parasti tiek hospitalizēts, bet vieglā gadījumā iespējama ambulatora ārstēšanās. Pirmajās dienās nepieciešams stingri ievērot gultas režīmu un diētu. Ļoti svarīgi ievērot dalītu uzturu – 4-6 reizes dienā. Saslimušajam tiek izrakstīti selektīvie spazmolītiķi, saasināšanās gadījumā – antibakteriālie preparāti. Bet, iestājoties remisijai, tiek rekomendēti žulti dzenoši līdzekļi.
Diēta
Lai nepieļautu akūtā holecistīta pārtapšanu hroniskā, bet hroniskā holecistīta pārveidošanos žultsakmeņu slimībā, nepieciešams kardināli mainīt dzīvesveidu un pirmām kārtām – ēšanas ieradumus.
Cita starpā ārsti rekomendē arī klasisko M. Pevznera ārstniecisko diētu.
Ievērojot šo diētu, jāēd ir nelielas porcijas 5 reizes dienā. Tā tik rekomendēta, lai nodrošinātu saudzējošu režīmu aknām, normalizētu žults izdalīšanos un zarnu trakta darbību, atslogotu tauku un holesterīna maiņas procesus.
No uztura pilnībā jāizslēdz liellopu, aitu un cūku tauki, speķis, aknas, smadzenes, desas, zivju un gaļas konservi, sālījumi, gaļas un zivju buljoni, arī izstrādājumi no aizdarītas rauga mīklas (smalkmaizīšu mīklas). Jāierobežo sviests, olas, ķiploki, sīpoli, dilles un pētersīļi. Daudz jādzer, taču, uzņemtā šķidruma daudzums jāpieskaņo sirds-asinsvadu un nieru stāvoklim.
Diētas ķīmiskais sastāvs:
* Olbaltumvielas – aptuveni 100-110 g
* Tauki – 80-100 g
* Ogļhidrāti – aptuveni 400-450 g
* Kaloriju daudzums – 2800-3200.
Tātad uzturā kategoriski nedrīkst lietot:
* Sālījumus, marinējumus un kūpinājumus
* Ceptus ēdienus
* Jebkuru treknu gaļu
* Dzīvnieku taukus
* Gaļas, zivju un sēņu buljonus
* Asas uzkodas
* Tortes un krēmus
* Saldējumu
* Alkoholu un atdzesētus dzērienus
Drīkst lietot:
* Rīvētus vai citādi sasmalcinātus dārzeņus
* Liesu malto gaļu, vārītā vai tvaicētā veidā
* Biezpienu un kefīru skābpiena produktus
* Vāju tēju ar pienu
* Sviestu ierobežotā daudzumā
* Augu eļļu – 20-30 g dienā
* No olas baltuma gatavotu omleti, mīksti vārītu olu – 1-2 reizes nedēļā
* Veģetāras dārzeņu, putraimu, piena un augļu zupas
* Vārītus un cepeškrāsnī ceptus dārzeņus
* Jebkuru putru, makaronus
* Biezpiena plācenīšus
* Vārītu vai tvaicētu liesu gaļu (liellopu, teļa, vistas, tītara, truša)
* Kompotus, ķīseļus, mežrozīšu uzlējumu
* Liesas zivis (vārītas)
* Maigu sieru
* Saldos augļus un ogas, vīnogas, arbūzus
* Sausos cepumus, baltmaizes sausiņus
Un vēl. Žultsceļu stāvokļa uzlabošanai jāievēro aktīvs dzīvesveids, vairāk jāstaigā kājām, bet sēdoša darba darītājiem jāievieš tā sauktās fizkultūras pauzes. Nopietna uzmanība jāpievērš hroniskiem infekciju perēkļiem organismā: bojātiem zobiem, angīnai, mazā iegurņa orgānu iekaisumprocesiem. Laikus tos atklājot un izārstējot, izdosies izvairīties arī no žultspūšļa sagādātajām nepatikšanām.