Mūsdienās attīstītajās valstīs no neirozēm cieš vidēji 200 cilvēku no tūkstoša, bet attīstības ceļu ejošajās – 1,5–2 reizes vairāk. Turklāt pilsētnieki slimo daudz biežāk nekā lauku ļaudis.
Situācijas, kad uzdod nervi, iespējamas katram cilvēkam, taču neirozes raksturu un formu nosaka daudzi cēloņi. No vienas puses, neirozes veidošanās atkarīga no cilvēka individuālajām īpatnībām, viņa iedzimtības, spējas pielāgoties ārējiem apstākļiem, izglītības, profesionālās piederības, kultūras, agrāk pārciestajām slimībām. No otras puses – no psihiskās traumas rakstura, kas var būt gan pēkšņa notikuma (piemēram, tuva cilvēka nāve), gan ilgstošu situāciju (konflikti darbā vai ģimenē) izraisīta.
Pēdējos gados īpaši populārs kļuvis termins “psihosomatiskā patoloģija”, kas tieši norāda, ka slimība attīstījusies stresa vai depresijas rezultātā. Piemēri tālu nav jāmeklē. Kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, hipertonija, hipotalāma sindroms, menstruālā cikla traucējumi, asinsvadu veģetatīvā distonija – tās ir tikai dažas no kaitēm, kuru pirmcēlonis bijis stress vai depresija.
Turklāt ikviens ārsts neatkarīgi no specializācijas zina, cik bieži dažādas nopietnas kaites, kas pirmajā mirklī šķiet nekādi nav saistītas ar nerviem, savu pirmo izpausmi demonstrē uz spēcīga psihoemocionālā stresa fona.
Piemēram, daudziem pirmās difūzā toksiskā kākšļa izpausmes parādās pēc dažādu iemeslu izraisītiem spēcīgiem pārdzīvojumiem. Vairāki cits no cita neatkarīgi pētījumi pierādījuši – iekļaujot miokarda infarkta slimnieku ārstēšanas shēmā antidepresantus, gandrīz uz pusi samazinās nāves iestāšanās risks.
Lasiet raksta turpinājumu nākamajā lapā!