Žultspūšļa iekaisums ir ļoti izplatīta problēma, kas nepareiza uztura un neatbilstīgas ārstēšanas gadījumā var novest pie akmeņu veidošanās. Par laimi, kamēr šis process nav aizgājis pārāk tālu, tā veidošanos var apturēt.
Žultspūšļa sieniņas iekaisums – hroniskais holecistīts – parasti attīstās pakāpeniski. Bieži tas notiek uz citu kuņģa-zarnu trakta slimību (gastrīta, pankreatīta, hepatīta) fona.
Holecistīta rašanās cēlonis ir žults nogulsnēšanās žultspūslī, kam pievienojas infekcija. Kāpēc žultspūslis pārstāj iztukšoties tā, kā tam jānotiek? Cēloņu ir daudz. Veselā organismā žults kustību nodrošina labs žults izvadkanālu tonuss, kad tos atbilstīgi regulē nervu un endokrīnā sistēma. Bet, ja šie ceļi kaut kādā veidā tiek saspiesti vai saliekti, ja tiek traucēta to spēja virzīt žulti vajadzīgajā virzienā, šī kustība tiek apgrūtināta. Tas var notikt stresa iespaidā, endokrīnās un veģetatīvās regulācijas traucējumu rezultātā.
Nereti par žults nogulsnēšanās provokatoriem kļūst iekšējo orgānu noslīdēšana, grūtniecība, mazkustīgs dzīvesveids, retas ēdienreizes.
Svarīgi zināt, ka žults nogulsnēšanās veicina infekcijas attīstību žultspūslī. Tās var būt baktērijas – zarnu nūjiņa, streptokoki, stafilokoki, arī lamblijas un sēnītes, hepatīta vīrusi. Dažos gadījumos iekaisumu var stimulēt toksiska saindēšanās (piemēram, pārdozējot medikamentus) vai alerģisks process. Veicina to arī iekaisumprocesi citos orgānos, piemēram, angīna.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!