3. mīts – uzturam nav būtiska loma locītavu veselībā
Ar īpašu diētu locītavu slimības izārstēt nevar, ja vien to cēlonis nav specifiska vielmaiņas slimība. Tomēr ir produkti, kuru lietošana uzturā gan nāks par labu veselām locītavām, gan arī mazinās sāpes un iekaisumu jau bojātās locītavās, piemēram, dažādu sugu zivis (lasis, tuncis, makrele), kuras ir bagātas ar omega-3 taukskābēm. Ja negaršo zivis, labs omega-3 taukskābju avots ir arī sojas pupiņas un augstas kvalitātes (extra virgin) olīveļļa, kas satur dabīgu pretiekaisuma līdzekli – oleokantālu. Izcilas īpašības ir arī avokado un safloras eļļai, bet valriekstu eļļā ir pat 10 reizes vairāk omega-3 taukskābju nekā olīveļļā.
Tāpat uzturā ieteicams lietot pilngraudu produktus, citrusaugļus, sarkanās un pinto pupiņas, ķiplokus, sīpolus un riekstus. Pierādīts, ka podagras slimniekiem lēkmju biežumu mazina ķirši, savukārt brokoļi satur sulforafānu, kas spēj palēnināt osteoartrīta progresēšanu.
Ikvienam, bet īpaši cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma ieteicams noteikt arī kalcija un D vitamīna līmeni asinīs un nepieciešamības gadījumā to uzņemt papildus.
4. mīts – cilvēks ar locītavu problēmām nedrīkst sportot
Šis ir plaši izplatīts un ļoti kļūdains uzskats – patiesībā regulāras fiziskās aktivitātes ir nepieciešamas gan veselām, gan arī bojātām locītavām. “Locītavu veidojošā skrimslī nav asinsvadu, kas piegādātu barības vielas, kā tas ir citiem audiem. Skrimslis šīs barības vielas saņem no locītavā esošā šķidruma, taču, lai tas notiktu, ir nepieciešamas kustības,” skaidro M. Reteris. Arī kauls, kas netiek pietiekami noslogots, var kļūt daudz trauslāks – to bieži var pamanīt pēc tam, kad kauls ilgstoši bijis fiksēts un atradies nekustīgā stāvoklī.
“Katrai locītavu problēmai ir savi specifiski vingrojumi un fiziskās aktivitātes, taču kopumā jāsaka, ka slimām locītavām nav ieteicami sporta veidi, kuros locītava tiek pastāvīgi satriekta vai maksimāli noslogota, piemēram, skriešana, lēkšana, slēpošana, spēka vingrojumi,” stāsta dakteris. “Ieteicamas ir plūdenas, maigas kustības – velobraukšana, velotrenažieri, peldēšana, nesteidzīga nūjošana, cigun, iesācēju joga vai fizioterapeita izstrādāts vingrojumu komplekss.”
5. mīts – locītavu problēmas nevar izārstēt ar medikamentiem
Slimu locītavu ārstēšanai vienmēr jābūt kompleksai – tā ietver regulāras, pareizas un mērķtiecīgas fiziskās aktivitātes, sabalansētu uzturu, fizioterapiju, kā arī pretiekaisuma ziedes, kuras vēlams uzklāt, veicot pašmasāžu sāpīgajām zonām. Tikai pēc visa minētā ārstēšanā jāiekļauj profesionāļa nozīmēta medikamentoza terapija, kas lielākoties balstās uz pretsāpju/pretiekaisuma medikamentiem. Ķirurģiska iejaukšanās ir pēdējais solis locītavu problēmas ārstēšanā, kad ar operācijas palīdzību atrisina mehāniskus un specifiskus locītavu bojājumus.
Lai uzzinātu par pārējiem mītiem, šķiriet nākamo lapu!