3. Ir cilvēki, kuriem vakarā, kad viņi atgriezušies mājās un noāvuši apavus, tūlīt pat sāk niezēt papēži. Turklāt nav ne apsārtuma, ne ādas lobīšanās. Vai var atbrīvoties no šādas mājas niezes?
Ādas niezei var būt dažādi cēloņi: sēnīšslimības, psoriāze, neirodermīts, cukura diabēts, aknu un žultsceļu patoloģijas.
Itin bieži tā var būt alerģiska ādas izpausme. Taču, ja nav ne apsārtuma, ne ādas lobīšanās, visticamāk, cēlonis ir kāda iekšēja problēma. Āda ir apgādāta ar nervu galiem, asinsvadiņiem, tāpēc jebkuras izmaiņas organismā var uz tās atspoguļoties.
Šādā situācijā pirmām kārtām jāapmeklē terapeits un jāiztaisa vispārējās klīniskās analīzes: jāpārbauda urīns, asinis. Ideālā variantā ir iztaisīt asins bioķīmisko analīzi un ar ultraskaņu izmeklēt kuņģa-zarnu traktu. Pēc šo pārbaužu rezultātiem terapeits noteikti ieteiks, kurš speciālists būtu apmeklējams: dermatologs, urologs vai nefrologs.
4. Ko darīt, ja āda stipri sasprēgājusi un parastā mājas kopšana nepalīdz?
Dziļi sasprēgājušas papēžu ādas cēlonis var būt plakanā pēda. Ja tā, tad noteikti jālieto speciālie ortopēdiskie ieliktnīši vai arī apavos zem pēdas velves ielikti supinatori.
Sasprēgājumi var būt ne tikai pēdas formas izmaiņu sekas, bet arī dažādu saslimšanu (sēnīšu infekcijas, psoriāzes, neirodermīta un citu ādas slimību) izpausme. Tāpēc noteikti ieteicams konsultēties ar dermatologu. Ja pie vainas izrādīsies sēnīte, ir virkne krēmu, kas šo infekciju ārstē. Arī pēc tam, kad kaite izārstēta, kāds no tiem paretam jālieto profilaksei. Nepieciešamos ārstnieciskos līdzekļus ieteiks ārsts, ņemot vērā diagnozi un saslimšanas pakāpi.
5. Kāpēc papēži mēdz sasprēgāt grūtniecības periodā un kāpēc pēc dzemdībām nepazūd?
Tāpēc, ka grūtniecības laikā iespējama plakanās pēdas veidošanās. Un nav jau nekāds brīnums, jo 10–15 kg papildu svara pēdām ir krietna slodze. Saites kļūst slābanākas, un pēda – plakanāka. Mainās arī spiediena punkti, un kā sekas tam parādās sasprēgājumi. Katru vakaru 10–15 minūtes jāizpilda kāju vingrojumi un tās jāmasē. Jāsaliec un jāatliec pirksti un pēdas jāapļo. Cits sasprēgājumu cēlonis var būt diabēta attīstība grūtniecēm. Parasti tāds stāvoklis veidojas tikai uz laiku, pēc dzemdībām cukura līmenis asinīs atkal normalizējas un pazūd arī sasprēgājumi.
Vēl cēlonis var būt B grupas vitamīnu trūkums. To krājumu papildināšanai organismā aptuveni divas nedēļas jādzer alus raugs. Saprotams, regulāri jākopj kāju pēdas ar mīkstinošiem un mitrinošiem krēmiem, kā arī reizi mēnesī jātaisa pedikīrs.
Pēc dzemdībām sasprēgājuši papēži var saglabāties aptuveni gadu. Ja tie paliek ilgāk, ieteicams apmeklēt dermatologu.
6. Vai tiesa, ja kāju pēdām ādu sāk tīrīt regulāri, tā uzaug daudz straujāk? Īpaši, ja tiek izmantots skuveklis?
Izmantot pēdu kopšanai skuvekli gan nevajadzētu – pastāv risks savainoties. Ja tā notiek, organisms, lai aizsargātu traumētās vietas, patiešām uzaudzē vēl biezāku ādas kārtu. Turklāt staigājot brūce tiek nepārtraukti kairināta, tāpēc slikti dzīst. Tāpat iespējama infekcijas iekļūšana brūcē.
Visādi citādi pēdu tīrīšana ar ādas uzaugšanas ātrumu nekādi nav saistīta.
7. Pastāv uzskats, ka papēžus daudz labāk kopt nevis izmērcētus, bet sausus, un tikai pēc tam ieziest ar mitrinošu krēmu. Vai šāda taktika ir pareiza?
Nav pareiza, jo daudz vieglāk ragveida kārtiņu noņemt, ja āda tiek mitrināta pirms procedūras, proti, kad kājas 5–10 minūtes tiek paturētas līdz 40 ºC siltā ūdenī. Kāju vanniņai var pievienot māllēpju, nātru vai asinszāles novārījumu.
Nav vēlams kājas mērcēt ilgāk par minēto laiku, jo tad āda pārāk izmirkst un to tiešām grūtāk tīrīt.
Sausus papēžus ieteicams tīrīt, ja ir cukura diabēts. Pēc vanniņas papēžu āda kļūst irdena, procedūras laikā tajā var iekļūt infekcija un kā sekas – rasties iekaisums.