Kefīrs pirmo reizi tika izgatavots kādā nelielā miestiņā Elbrusa pakājē. Šo piena pārstrādes procesu kalnieši uzskatīja par svētu lietu, un ilgus gadus kefīra pagatavošanas recepte tika turētā noslēpumā. Uzskatīja, ka no piena iegūtais dzēriens saglabā veselību un pagarina mūžu. Šim atzinumam bija pilnīgi reāls pamats – starp kalniešiem, kas bija sākuši dzert kefīru, ilgdzīvotāju bija daudz vairāk nekā citviet apkaimē.
XIX gadsimta otrajā pusē kefīra pagatavošanas noslēpums kļuva zināms Krievijai un Eiropai, un sākās īsts kefīra bums: daudzās vietās tika ierīkotas kefīra dziednīcas, bet nostāsti par kefīra apbrīnojamajām spējām atveseļot sasirgušos un pagarināt mūžu gāja no mutes mutē. Ar to ārstēja plaušu un gremošanas sistēmas kaites, rahītu, anēmiju un daudzas citas slimības.
Mūsdienās kefīru var nopirkt jebkurā veikalā. Tiesa, daudz maigāks, garšīgāks un veselīgāks par rūpnieciski ražoto ir mājās gatavotais kefīrs. To var pavisam vienkārši pagatavot no parastā piena, tikai jāsadabū dzīvais ieraugs jeb kefīra sēnīte. Ja ar šo kefīra kultūru rīkojas pareizi, to var izmantot bezgalīgi ilgi. Kefīru var pagatavot, izmantojot arī sauso fermentu, ko mēdz pārdot aptiekā.
* Uzvāra litru piena, atdzesē līdz istabas temperatūrai (sterilizēto pienu var arī nevārīt) un pārlej stikla traukā.
* Pievieno 20 g kefīra sēnītes vai paciņu sausā fermenta (šajā gadījumā piens rūpīgi jāizmaisa, lai ferments pilnībā izšķīstu).
* Nostādina istabas temperatūrā 18–20 stundas, līdz beidzas rūgšanas process.
* No sēnītes raudzēto gatavo kefīru izkāš caur sietiņu, lai dibenā paliktu ieraugs, un dzēriens ir gatavs. Ledusskapī to var uzglabāt aptuveni 2 nedēļas. Bet ieraugu izmanto jaunai porcijai.
* Arī no sausā fermenta pagatavoto kefīru var uzglabāt ledusskapī, tikai nedrīkst aizmirst 3–4 ēdamkarotes gatavā kefīra pietaupīt nākamās kefīra devas pagatavošanai.
Receptes lasiet nākamajā lapā!