Zemsmaganu zobakmens
Tas veidojas uz zobu saknes virsmas zem smaganas un ir ļoti cieši saistīts ar iekaisuma procesiem smaganās. Zobakmens zem smaganas var nogulsnēties tikai tad, ja ir bojāts smaganas piestiprinājums pie zoba kakliņa un starp smaganu un zoba sakni izveidojusies sprauga, tā sauktā patoloģiskā smaganu kabata. Visbiežāk tā mēdz būt parodontozes gadījumā.
Arī patoloģiskajā smaganu kabatā uzkrājas mīkstie aplikumi, tikai mikrobu daudzums, kā arī to virulence (kaitīga darbība) salīdzinājumā ar parasto balto aplikumu ir paaugstināta.
Līdzīgi virssmaganu zobakmenim arī šajā gadījumā ar diegveida mikrobiem mīkstais aplikums cieši piesaistās zoba saknes virsmai un veido kristalizācijas centru, kur nogulsnējas kalcija sāļi. To avots šajā gadījumā ir asins serums (asins šķidrā daļa bez asinsķermenīšiem), kas uzkrājas iekaisušajā smaganā. Kalcija sāļiem nogulsnējoties mīkstajos aplikumos, uz zoba saknes izveidojas sīkas, ļoti cietas zobakmens saliņas, parasti tumši brūnā krāsā.
Ir zināma sakarība starp zobakmens veidošanos un smaganas iekaisuma pakāpi: jo stiprāk izteikts smaganu iekaisums, jo vairāk veidojas zobakmens, jo vairāk uzkrājas zobakmens, jo vairāk pieaug smaganas iekaisums. Šī zobakmens noņemšana ir samērā grūta, jo sīkās zobakmens saliņas zem smaganu malas ir grūti pieejamas un ar aci nav redzamas.
Zobakmens kaitīgā ietekme
Zobakmens ir viens no faktoriem, kas veicina dažādu iekaisumu veidošanos smaganās. Tas kā cieta masa uzgulstas smaganu malai, saspiež to un kavē asinscirkulāciju smaganā. Līdz ar to audi sliktāk barojas, un pati smagana vieglāk iekaist. Turklāt zobakmens ar savām asajām malām ievaino smaganas ēšanas laikā. Visbeidzot nedrīkst aizmirst, ka zobakmenī ir ieslēgti mikrobi. Lai arī tie nevar izkļūt laukā, to izdalītie produkti (toksīni) tomēr nonāk smaganās, rada audu kairinājumu un saindēšanos.
Parodontozes slimniekiem zobakmens ir sevišķi kaitīgs. Nereti parodontozes gadījumā mutes dobumā veidojas gan virssmaganu, gan zemsmaganu zobakmens. Pēdējais uzslāņojas zoba saknei visas patoloģiskās smaganu kabatas dziļumā.
Sava asuma dēļ zobakmens izraisa smaganu kabatas sienas bojājumu, mikrobi, kas parasti šādās smaganu kabatās savairojas lielā skaitā, caur ievainojumu iekļūst dziļāk audos un veicina iekaisuma izplatīšanos smaganu kabatās. Šāda iekaisuma izplatības sekas ir smaganu kabatas padziļināšanās, un iepriekš nedaudz kustīgais zobs kļūst arvien kustīgāks, līdz beidzot izkrīt.
Dažkārt novēro, ka zobi kļuvuši ļoti gari, ir kustīgi, smagana atkāpusies, bet tos kā mūra valnis no visām pusēm apņem zobakmens.
Nereti pacients pat neapzinās, kādu ļaunumu šāds zobakmens nodara smaganām. Kad ārsts pamatoti ārstēšanu grib sākt ar zobakmens noņemšanu, pacients nereti pat pretojas, jo, viņaprāt, noņemot zobakmeni, zobi tikšot izkustināti vai pat izrauti. Šāds uzskats, protams, nav pareizs.
Lai sekmīgi ārstētu jebkuru smaganu iekaisumu, vispirms tā jāatbrīvo no zobakmens radītā kairinājuma. Sevišķi svarīgi tas ir parodontozes gadījumā, kad zobi ir vairāk vai mazāk kustīgi. Zobakmeni noņemot, zobi netiek ne izrauti, ne arī izkustināti, bet, tieši pretēji, pēc zobakmens noņemšanas smaganu ārstēšana noris sekmīgāk, un zobi nostiprinās.
Ja iekaisums skāris zoba sakni un zobs kļuvis tik kustīgs, ka pat ar mēli to var noliekt uz vienu vai otru pusi, arī šādā gadījumā nav attaisnojama zobakmens saglabāšana – tas jāizņem kopā ar zobu. Iekaisums, ko izraisa šāds kustīgs zobs ar zobakmeni, veicina apkārtējo zobu ātrāku izkustēšanos un izkrišanu.
Rūpīga un regulāra zobu kopšana var pasargāt no mīksto aplikumu sakrāšanās zoba kakliņa rajonā un tātad daļēji arī no zobakmens veidošanās un tā izraisītā smaganu kairinājuma. Cilvēkiem, kam uz zobiem mēdz uzkrāties zobakmens, tas jānoņem divas reizes gadā. Parodontozes slimniekiem atkārtotas zobakmens noņemšanas laiku nosaka ārstējošais ārsts, jo, ja zobakmens veidojas pastiprināti, nepieciešama tā biežāka noņemšana.
Profilakse
Zobakmens profilaksei var izmantot stipru liepu tēju.
* Divas ēdamkarotes liepziedu aplej ar glāzi karsta ūdens, vāra 5 minūtes, atdzesē un novārījumā izšķīdina kālija permanganāta 1 graudiņu (zilos graudiņus). Četras ēdamkarotes iegūtā šķīduma atšķaida glāzē silta ūdens un skalo muti pēc katras ēdienreizes.
Pret zobakmeni palīdz arī šāds līdzeklis.
* Divas ēdamkarotes liepziedu sajauc ar 2 ēdamkarotēm žāvētas un sasmalcinātas saulespuķes galviņas (bez sēklām). Maisījumu aplej ar 1 litru ūdens un vāra 30 minūtes. Pēc tam kad zobi iztīrīti, mutes dobumu skalo ar aukstu novārījumu – tas labi mīkstina akmeni un viegli noņem to no zobiem.
Zobakmens profilaksē pats svarīgākais ir pareizi un regulāri tīrīt zobus. Tagad ir iespējams iegādāties piemērotas zobu sukas ar dažādu saru garumu un kustīgu galviņu un ar tām viegli var piekļūt grūti pieejamām vietām mutes dobumā. Zobu suka noteikti jāmaina vienu reizi trijos mēnešos.
Zobu sukas mēdz būt ar mīkstiem, vidēji cietiem un cietiem sariem. To, kāda ir labāk piemērota tieši jums, pateiks zobārsts, ņemot vērā smaganu un zobu stāvokli. Bērniem paredzētas zobu sukas ar mīkstiem sariem. Jo agrāk bērnu iemāca tīrīt zobus, jo labāk – tas ir drošs līdzeklis kariesa profilaksei.
Zobi jātīra no rīta pēc brokastīm un vakarā pirms gulētiešanas. Kā pirmo tīra augšžokli, sākot no zobu ārpuses, pēc tam iekšpusi. Vispirms iztīra sānu zobus, pēc tam priekšējos zobus. Zobi augšžoklī jātīra no augšas uz leju. Apakšējos tīra tādā pašā secībā, tikai zobu suku virza no lejas uz augšu. Katra sektora tīrīšana jāveic vismaz 10 reizes vienā virzienā.
Zobi jātīra ļoti rūpīgi, jo zobakmens visātrāk veidojas zobu sukai grūti pieejamās vietās (piemēram, augšžokļa iekšējā malā). Ieteicami arī zobu diegi, tos var lietot pēc katras ēdienreizes. Reizēm stomatologiem var būt zināmi iebildumi pret zobu pastu ar balinošu ietekmi. Šādas pastas zobakmeni nenoņem, toties dažreiz bojā zobu emalju. Vajadzētu lietot tādu zobu pastu, kas satur fluoru un der visiem ģimenes locekļiem.
Aplikumu labi notīra svaigi augļi un dārzeņi, piemēram, āboli, burkāni, kāposti… Tāpēc bērniem, kas paši vēl nespēj tīrīt zobus, sevišķi ieteicams ēst dārzeņus un augļus. Var noderēt arī košļājamā gumija, taču, ja cilvēkam ir daudz plombētu zobu, labāk no tās atteikties.