Mazspējas pazīmes
Sākotnēji sirds mazspēja var attīstīties bez jūtamiem simptomiem. Visraksturīgākais šīs kaites liecinieks ir elpas trūkums jeb aizdusa. Audi un orgāni, kuriem pastāvīgi pietrūkst skābekļa un barības vielu, par šo problēmu signalizē smadzenēm, un tās to kompensē, palielinot elpošanas biežumu un dziļumu. Šaurās un piesmakušās telpās sirds mazspējas slimnieks būs pirmais, kurš atvērs logu, lai piekļūtu svaiga gaisa malkam.
Sirds mazspēja sākotnēji mēdz izpausties fiziskas slodzes laikā, jo nepilnvērtīgi strādājošs sirds muskulis nespēj pārsūknēt šādos apstākļos organismam nepieciešamo asins daudzumu un liek par sevi manīt. Ja jūs agrāk varējāt brīvi, bez aizelšanās un apstāšanās uzkāpt ceturtajā vai piektajā stāvā, bet tagad apstājaties atpūsties un uzelpot jau trešajā, padomājiet par ģimenes ārsta apmeklējumu. Ja vairs nevarat kā līdz šim paskriet, lai noķertu autobusu, vai trenažieru zālē uzliekat sev mazāku slodzi, arī tas ir pietiekams iemesls vizītei pie ārsta.
Par sirds mazspēju jau nopietnākā stadijā var liecināt arī tādi katram ievērojami simptomi kā zilgana ādas un gļotādu nokrāsa, zilganas lūpas un pirkstu gali, potīšu un citu ekstremitāšu daļu tūska, arī vēlēšanās gulēt uz augstāka vai pat vairākiem spilveniem – tātad ar vairāk paceltu galvu un plecu joslu, kas raksturīgi sirds mazspējas gadījumā, kad plaušu lejasdaļā, samazinot elpošanas iespējas, uzkrājas šķidrums. Šīs saslimšanas gadījumā šķidruma uzkrāšanās var skart arī citas zemāk novietotas ķermeņa daļas, piemēram, mazo iegurni un vēdera dobumu, kas pazīstama kā ascīts, kuru precīzi var noteikt tikai ārsts.
Retāka sirds mazspējas pazīme ir biežs sauss klepus, ko pat speciālisti nereti saista vispirms ar bronhītu, kakla vai plaušu iekaisumu. Lūk, piemērs no dzīves. Pieredzējusi plaušu klīnikas medmāsa bija sākusi traucēt saviem kolēģiem, ilgstoši un bieži klepodama: parasti tikai 2–3 klepus grūdieni vienā reizē, taču šāds klepus uznāca divas vai trīs reizes minūtē. It kā viegls, sauss, ne sevišķi dziļš, taču ārstēšana ar parastiem pretklepus līdzekļiem nedeva rezultātus. Tika sākta padziļināta izmeklēšana. Bronhoskopija neko neuzrādīja, taču kardiogramma gan.
Viena no svarīgākajā sirds mazspējas pazīmēm ir pulsa (tātad sirdsdarbības) paātrināšanās, sevišķi pēc fiziskas vai emocionālas slodzes. Pieaugušam cilvēkam par normu uzskata sirds muskuļa saraušanos 60–80 reižu minūtē. Tiesa, šo normu nevajadzētu uztvert kā absolūtu. Piemēram, ir ģimenes, kurās visiem pieaugušajiem sirdsdarbība miera stāvoklī ir 50 sitienu minūtē vai pat mazāk.
Arī fiziski trenētiem cilvēkiem, sportistiem sirdsdarbība mēdz būt lēnāka par vidējo normu, jo spēcīgs sirds muskulis organismu spēj apgādāt, strādājot mazākā tempā. Par paātrinātu sirdsdarbību miera stāvoklī uzskata pulsu virs 80 sitieniem minūtē. Sirdsdarbība, kas ātrāka par normu, rosina ne tikai sirds mazspējas veidošanos, bet arī palielina aterosklerozes un miokarda infarkta risku.
Pulsa pārbaude
Sirdsdarbības noteikšanai, pārbaudot pulsu, vajadzētu piederēt pie ikkatra cilvēka prasmēm, lai vajadzīgas gadījumā spētu novērtēt savu stāvokli un arī palīdzēt līdzcilvēkiem. Šī māka, kas apgūstama, nedaudz patrenējoties, nav sarežģīta. Turot augšup atvērtu plaukstu, pulsu meklē apakšdelma ārējā (īkšķim tuvākajā) malā plaukstas locītavas tuvumā.
Sirdsdarbību satausta ar otras rokas pirkstu galiem, turklāt šim nolūkam izmanto nevis vienu, bet vairākus pirkstus. Pulsu labi var sataustīt arī uz kakla priekšējās virsmas pie slīpā kakla muskuļa priekšējas malas. Tas stiepjas no aizauss uz krūškaula augšējo malu. Tiesa, šis paņēmiens ir nedaudz sarežģītāks, jo prasa pārzināt kakla anatomiju, tādēļ par to varat pajautāt savam ārstam.
Kā jau minēts, sirdsdarbības ātrums dažādiem cilvēkiem var būt atšķirīgs. Tādēļ katram der noskaidrot savu normālo pulsu, kas mērāms, pirms tam cilvēkam vismaz vairākas minūtes esot fiziska un emocionāla miera stāvoklī. Jūtamas novirzes no šādos apstākļos konstatētās normas ir iemesls, lai apmeklētu ārstu.
Tiesa, mērot pulsu, jāatceras, ka ir faktori, kas to var paātrināt, piemēram, paaugstināta ķermeņa temperatūra, vairogdziedzera hiperfunkcija, organisma stāvoklis pēc asins zuduma. Tātad, mērot savu normālo pulsu, cilvēkam vajadzētu būt veselam.
Taustot pulsu, var noteikt ne tikai sirdsdarbības tempu, bet arī ritumu. Optimālā gadījumā tam jābūt vienmērīgam. Novirzes no tā – atsevišķi sirds sitienu izkritieni, ja to ir daudz, vai pat izkritienu grupas, tā dēvētās ekstrasistoles, protams, iespaido kopējo uzskaitīto pulsa ātrumu minūtē, samazinot to. Izkritieni var liecināt arī par sirdsdarbības problēmām, kas noved pie sirds mazspējas. Ekstrasistoles ir vairāku veidu, dažādas izcelsmes, un tām piemēro dažādas ārstēšanas metodes, kuru noteikšana ir kardiologa ziņā.
Ko darīt?
Izšķirošais solis sirds veselības problēmu gadījumā ir nevilcināties ar kvalificētas medicīniskās palīdzības meklēšanu. Lai izvairītos no novēloti konstatētas sirds mazspējas, kardiologi iesaka regulāri pārbaudīt sirds veselību – pat ja simptomi šķiet nenozīmīgi vai to nav vispār.
Ievērojot šo ieteikumu, Latvijas veselības aprūpes sistēmā vispirms jānotiek gājienam pie ģimenes ārsta. Optimālā gadījumā viņš zinās ne tikai, kādas slimības esat pārcietis tuvākā un tālākā pagātnē, bet arī jūsu sirdsdarbības specifiku.
Ja būs nepieciešams, ģimenes ārsts dos nosūtījumu pie kardiologa, kurš spēs kompetenti novērtēt visas jūsu sūdzību nianses, noteiks precīzu diagnozi, kurai visbiežāk izmanto elektrokardiogrammu, rentgenogrammu un ehokardiogrammu, kā arī veic asins un urīna analīzes.
Pats galvenais – kardiologs nozīmēs tieši jums atbilstošāko ārstēšanu. Tā, ja vien būsiet pēc palīdzības vērsies laikus, novērsīs tālāku sirds mazspējas attīstīšanos un, iespējams, pat palīdzēs atgriezties pie pilnas veselības. Pat cilvēki ar paliekošu sirds mazspēju, saņemot pareizu un pietiekamu ārstēšanu, var dzīvot pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi.
Profilakse
Slimības novēršanā sekmīgākais līdzeklis ir profilakse. Sirds mazspēja nav izņēmums. Katrs var ievērojami paildzināt savu dzīvi un pavadīt to kvalitatīvāk, ja vien kaut nedaudz zina sirdi no, tā sakot, tehniskās puses un spēj pret to izturēties atbildīgi.
Sirds mazspēja iestājas, ja sirds netiek galā ar savu galveno uzdevumu – apgādāt asinsrites ceļā audus un orgānus ar skābekli un barības vielām. Mazspējas galvenā pazīme ir elpas trūkums jeb aizdusa, potīšu tūska, smagākās stadijās – cianāze (ādas un gļotādas zilgana nokrāsa), aprauts sauss klepus, ātrs pulss, vēlme pēc augstāka pagalvja gultā.