Viens no galvenajiem nāves cēloņiem mūsdienu pasaulē ir sirdsslimības, kas nereti izpaužas kā šā orgāna mazspēja. Sākumā cilvēks to gandrīz nejūt, bet smagākās stadijas jau krietni iespaido dzīves kvalitāti un mēdz novest pie letāla iznākuma. Tāpēc svarīgi atpazīt sirds mazspēju jau tās sākotnējās izpausmēs.
Eiropā ar sirds mazspēju sirgst ap 15 miljonu cilvēku, kas ir līdzvērtīgi Baltijas valstu un Zviedrijas iedzīvotāju kopskaitam. Katru gadu šo slimnieku skaits palielinās un sirds mazspēja ieņem vadošo lomu sirdsslimību jomā.
Neraugoties uz medicīnas sasniegumiem, mirstība ar sirds mazspēju joprojām ir augsta – 50% gadā. Viens no galvenajiem tās iemesliem ir novēlota ārstēšana. Biežs ārstu konstatējums pēc pirmreizēja sirds mazspējas slimnieka apskates skan apmēram šādi: “Kur jūs bijāt agrāk?!”, “Kāpēc palīdzību meklējat tik vēlu?!”
Tāpat kā daudzu citu slimību gadījumos, arī attiecībā uz sirds mazspēju spēkā ir likums: jo agrāk sāk ārstēšanu, jo labāks rezultāts. Ielaistas kaites vienmēr grūti padodas ārstēšanai vai pat vairs nav ārstējamas.
Slimības cēloņi
Sirds mazspēja – šā orgāna nespēja tikt galā ar savu galveno uzdevumu piegādāt audiem un orgāniem skābekli un tiem nepieciešamās barības vielas – parasti attīstās citu sirdsslimību rezultātā. Biežākie cēloņi ir koronāra sirdsslimība, arteriālā hipertensija, kardiomiopātijas, sirds vārstuļu kaites, smagas aritmijas formas, endokrīnās slimības.
Nereti līdz sirds mazspējai noved akūtas vīrusu infekcijas, dažādas reimatisma formas, intoksikācijas (to skaitā nikotīna un alkohola). Smēķēšana, lielākoties tās izraisīto sirdsslimību dēļ, ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropā. Bieži sirds mazspēja attīstās pēc pārciesta miokarda infarkta, kad sirds muskuļa spēku vājina rētaudi, kas attīstījušies normālo audu vietā.
Organisma motora mazspējas veidošanos sekmē arī dažas pārslodzes, visbiežāk – augsts asinsspiediens, kas sirds muskulim liek dzīt asinis paaugstinātas pretestības apstākļos. Tādējādi mazspējas cēloņiem jāpieskaita tie daudzie faktori, kas paaugstina arteriālo spiedienu.
Arī biezs, asinsvadus nospiedošs tauku slānis sagādā sirdij nopietnas grūtības izpumpēt caur to asinis. Tādēļ liekais svars ir viens no visnopietnākajiem sirds mazspējas veidotājiem. Gan ļaudīm ar virsnormas svaru, gan jebkuram cilvēkam vēlamas fiziskās aktivitātes kā sirdi stiprinoša terapija. Taču jāatceras – pārmērīgā daudzumā arī tās var būt šim muskulim kaitējošas pārslodzes iemesls.
Bez minētajiem ir arī citi, retāk sastopami sirds mazspējas cēloņi, kuru atpazīšanai vajadzīga medicīniskā izglītība. Tātad – pietiekami bieži jāapmeklē ģimenes ārsts. Sirds mazspēju diagnosticē, nozīmē ārstēšanu un to kontrolē tikai ārsts.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!