Itin bieži galvassāpes parādās dzīves situācijās, kas saistītas ar bailēm, nemieru, sasprindzinājumu, paaugstinātu aktivitāti, kā arī dvēselē uzkrātās slēptās agresijas izpausmēm.
Visu veidu depresijas nereti ir saistītas ar galvassāpēm, bet reizēm galvassāpes ir maskēts depresijas ekvivalents. XX gadsimta 60. gados Harolds Džordžs Volfs nopublicēja savus pētījumus par galvassāpju veidiem. Britu zinātnieks, kura pētījums nu jau kļuvis par klasiku, novēroja, kā mainās raksturs 46 pacientiem, kas cieta no migrēnas.
Pēc viņa atzinuma, 9/10 slimnieku izcēlās ar godkārību un vēlmi gūt panākumus, nopelnīt vairāk naudas. Viņi meklēja izdevīgus darījumus un vienlaikus nevēlējās būt sīkumaini. Gandrīz visi tiecās pēc varas. Daudzi apgalvoja, ka viņi nekad nejūt nogurumu. Vairākums bija godprātīgi, strādīgi, centīgi un ievēroja kārtību.
Cilvēkiem, kas cieš no migrēnas (sāpēm vienā galvas pusē, ko reizēm pavada slikta dūša un vemšana), atklājās īpaša laika uztvere. Viņi dzīvo nepārtrauktā steigā un sasprindzinājumā. Viņi vienmēr baidās, ka nepagūs laikus sasniegt savu mērķi, ar grūtībām pacieš novirzes no ierastās lietu gaitas.
Bailes saskarties ar situāciju, kas neiederas viņu dzīvesritmā, un to savienojums ar uzkrāto iekšējo agresiju ietekmē šo cilvēku attieksmi pret pārējiem. Viņi ir pieklājīgi, bet atturīgi, baidās ar kādu satuvināties. Seksuālajā ziņā vairākums vīriešu ar savu dzīvi bija apmierināti, ko nekādi nevarēja teikt par 4/5 sieviešu. Daudzām no viņām dzimumakts saistījās ar bailēm no neveiksmes.
Novilkt striktu robežu starp dažādiem cilvēku tipiem nav iespējams, jo vairumā gadījumu cilvēka uzvedībā apvienojas vairāku tipu iezīmes. Svarīgi tas, ka šoreiz runa ir tikai par uzvedības tipiem, nevis raksturu. Cilvēks nav nevarīgs, viņa spēkos ir izmainīt dzīvesritmu. Tas nozīmē, ka viņš spēj arī samazināt risku saslimt.