Aptaujas dati* liecina, ka vidēji 30-50% Latvijas iedzīvotāju ikdienā dažādi izrāda rūpes par saviem līdzcilvēkiem – pagatavo maltīti, kopīgi pavada laiku vai neskopojas ar mīļiem vārdiem.
Ne tik spoža situācija ir ar rūpēm par tuviniekiem, raugoties mazliet tālākā nākotnē – ceturtā daļa (25%) aptaujāto atzīst, ka viņiem ikdienas rutīnā neatliek laika plānot dzīvi ilgtermiņā un apsvērt dažādus potenciālos nākotnes scenārijus. Galvenais ir izdzīvot konkrēto dienu, nedēļu, mēnesi. Tikai 17% aptaujāto ir iegādājušies dzīvības apdrošināšanas polisi, tādejādi padomājot par drošības spilvenu tuviniekiem savas nāves gadījumā.
Mūsdienu sabiedrībai joprojām ir grūti pieņemt to, ka mēs neesam nemirstīgi – lielu daļu cilvēku pārņem dīvainas sajūtas, izlasot, ka elementāra ceļojuma apdrošināšanas polise nepieciešamības gadījumā sedz arī repatriācijas izdevumus. No vienas puses, gatavoties kaut kam tik smagam, kad priekšā vēl lieli sapņi un mērķi, šķiet absurdi, tajā pašā laikā medijos ik pa laikam parādās stāsti par cilvēkiem, kuriem trūkst līdzekļu sava tuvinieka mirstīgo atlieku pārvešanai uz viņa dzimteni. Tāda veida problēmas ir realitāte. Pozitīva ir ziņa, puse – 51% – aptaujāto atzīst, ka tiešām vēlētos apdrošināt savu dzīvību. Tā ir pat lielāka apņemšanās un vēlme nekā kopīgs ceļojums ar ģimeni (39%), kas apliecina, ka liela daļas Latvijas iedzīvotāju tomēr domā par savu un tuvinieku finansiālo labklājību ilgtermiņā.
“Dzīvo šodien!” ir skaists sauklis. Bet, mazliet sabiezinot krāsas, der atcerēties, ka diez vai pēc tā vadīsies tuvinieki brīdī, kad būs spiesti pārdot mājokli, lai nosegtu hipotekāro kredītu. Protams, neviens un nekad nespēs aizstāt tuva cilvēka fizisku klātbūtni, aizstāt viņu emocionāli. Pret to nodrošināties nav iespējams. Taču ir iespējams pasargāt tuviniekus no finansiālas bedres, kas var rasties, ģimenei pēkšņi zaudējot vienu no pelnītājiem. Aprēķināts, ka vidējā summa, kas nepieciešama ģimenei, lai pielāgotos jauniem dzīves apstākļiem pēc tuvinieka zaudējuma, ir 6000 eiro.
Protams, ir jābūt pragmātiskiem, jo, iespējams, šī brīža situācijā ģimenes rīcībā jau ir pietiekams kapitāls, lai par papildus drošības spilvenu nebūtu jādomā. Dzīvības apdrošināšanas polise nav vienīgā un absolūtā patiesība, jo arī bankas konts, mājsaimniecības ieguldījumu nekustamajos īpašumos vai veiksmīgs ģimenes bizness palīdz veidot stabilu skatu par nākotni. Tāpat, ja jums šobrīd nav neviena apgādājamā, tad par dzīvības apdrošināšanu varat neraizēties. Ja neesat ņēmis lielus kredītus, ko nāves gadījumā aizdevējs pieprasīs no radiem (pat tad, ja dzīves laikā jums nav bijušas ciešas attiecības), arī tad par dzīvības apdrošināšanu varat nesatraukties. Ja jums ir gana lieli uzkrājumi, kas palīdzētu nosegt finansiālo plaisu, kas varētu rasties pēc apgādnieka zaudējuma, arī tad par dzīvības apdrošināšanu var nedomāt. Tā noteikti var būt vēl viens finansiālās drošības garants, bet nav vitāla nepieciešamība.
Augstāka riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem, kā arī tie, kas šobrīd veic ikmēneša maksājumu par uzņemtajām saistībām. Iespējams, ka liela daļa no viņiem ir starp tiem 25%, kuriem laika domāt par nākotni ilgtermiņā neatliek. Darbs, bērnu pulciņi, mašīnas remonts, problēmas ar kanalizāciju, pārmetumi, ka par maz esi mājās. Galvenais ir izdzīvot šo dienu, nedēļu, mēnesi. Bet patiesībā tieši šī ir riska grupa, kurai dzīvības apdrošināšana nepieciešama visvairāk. Turklāt tas jebkuram radīs lielāku mieru un drošību ikdienā – ja nu kas, manējie ir pasargāti. Tāpēc dzīvības apdrošināšanas iegādi vai arī cita veida drošības kapitāla izveidi nevajadzētu atlikt uz vēlāku, nenoteiktu laiku.