Atteikšanās no vaļaspriekiem un brīvā laika
Stresa situācijā visi spēki tiek ziedoti, lai ātrāk likvidētu cēloņus, kuru dēļ radies nervu saspringums. Ieciklējies uz šo mērķi, cilvēks vairs neieplāno laiku izklaidei, atpūtai, citām nodarbēm. Taču tāda eksistence nogurumu un iekšējo diskomfortu tikai padziļina.
Ko darīt? Tas tikai tā šķiet, ka darbs un māja cilvēku piesien. Saņemieties un apmaksājiet uz priekšu atslābinošo masāžu kursu. Ieplānojiet tās, piemēram, septiņos vakarā. Uz pirmajām aiziesiet, jo būs žēl izmest vējā naudu, bet pēc tam iepatiksies. Pēc tam sapratīsiet, ka izbrīvēt sev stundu vai pusotras dienā nav nemaz tik sarežģīti.
Izklaidība un aizmāršība
Jūs trīsreiz pārrakstāt kādu aizpildāmu kvīti, nekādi nevarat atcerēties tālruņa numuru… Juceklis ar skaitļiem, arī nespēja savākties, aizmāršība, izklaidība, tūļāšanās ir viens no izplatītākajiem stresa simptomiem. Smadzenes dod jums signālu, ka laiks atslābināties.
Ko darīt? Iekārtojiet speciālu piezīmju kalendāru un ierakstiet tajā visu, kas obligāti veicams tuvākā un tālākā laikā. Rēķinus un kvītis aizpildiet, kad galva skaidra, bet visus darbus, kas prasa pastiprinātu uzmanību, centieties paveikt laikposmā no pulksten 10 līdz 12, kad smadzenes strādā visefektīvāk.
Grūti atrast vajadzīgo vārdu
Stresa situācijā daiļrunība cilvēku pamet – viņš sāk stostīties, pārteikties, zaudē sarunas pavedienu.
Ko darīt? Pirms sākat runāt, paceliet galvu, iztaisnojiet plecus un ievelciet plaušās iespējami vairāk gaisa. Kad esat sakumpis, spriedze atstarojas uz balss saitēm, rīkles, mutes, mēles, žokļu, elpošanas ceļu muskuļiem, un vārdi it kā iestrēgst kaklā. Lai runas aparāts atslābinātos, vakaros padziediet vai padungojiet kādu dziesmiņu, klausieties klasisko mūziku.
Televizors uzvarējis grāmatas un žurnālus
Atšķirībā no lasīšanas televizors neprasa koncentrētu uzmanību. Stresa nogurdinātajiem vairāk patīk vērot citu cilvēku paaugstinātās aktivitātes ekrānā. Lai aizmirstos no smagām domām, televizors iedarbojas gluži kā trankvilizators, taču pārāk aizrauties ar to nav vēlams. Ja katru vakaru pēc inerces skatāties visas pārraides pēc kārtas vai bez sajēgas spaidāt pults podziņas – tas ir ļoti satraucošs simptoms.
Ko darīt? Jums nepieciešama pretstresa lasāmviela. Tikai nekādā gadījumā neķerieties pie kaut kā smaga un nopietna. Palasiet Agatas Kristi, Žorža Simenona, Andra Kolberga vai citu autoru detektīvus. Pārslēgušās uz asajiem sižetiem ar samudžinātajām notikumu mīklām, galvas smadzenes atliks malā ikdienas problēmas un atbrīvosies no nervu saspīlējuma.
Aizraušanās ar košļājamo gumiju
Par stresu liecina jebkura vairākkārt atkārtota darbība – košļājamās gumijas zelēšana, staigāšana turpu šurpu, bungošana ar pirkstiem pa galdu, ritmiska kājas šūpošana, nagu vai zīmuļa gala graušana, rotaļāšanās ar atslēgu saišķi.
Ko darīt? Apmieriniet fizisko nepieciešamību pēc ritmiskām monotonām kustībām. Pastaigājiet augšup un lejup pa kāpnēm, aizejiet uz baseinu vai trenažieru zāli, mēģiniet salikt puzli un… turpiniet strādāt ar žokļiem. Pēc zinātnieku atzinumiem, košļājamās gumijas košļāšana aktivizē asins pieplūdumu smadzenēm, palielina darbspējas un paaugstina noturību pret stresu.