Sāp, pat ļoti!
Bet, ja sāp, pie ārsta jāvēršas obligāti, jo – maz kas var būt. Līdzīga simptomu aina ir daudzām vēdera dobuma orgānu slimībām, tāpēc tikai gastroenterologs var noteikt, vai sāpju cēlonis ir kolīts vai kuņģa čūla. Kad diagnoze noteikta, tikai ārsts, pamatojoties uz slimības ainu un organisma īpatnībām, var izvēlēties pacientam optimālo ārstēšanas stratēģiju un taktiku.
Pirmām kārtām pacientam izraksta preparātus, kas noņem spazmas un normalizē zarnu trakta darbību (piemēram, nošpu vai citus). Pēc tam kārta fermentiem (festālam, mezimfortei u.c.), bet nepieciešamības gadījumos ārsts var izrakstīt arī bakteriālos līdzekļus vai antibiotikas.
Savukārt cīņai ar disbakteriozi zarnu traktā tiek iemitinātas labās baktērijas, izmantojot bifidumbaktērijas u.c. Bet stipras diarejas gadījumā, lai atjaunotu šķidruma un sāļu daudzumu, pacientam iesaka regidrona šķīdumu. No kolīta, ko pavada izteikta diareja, diemžēl nereti cieš arī aknas, nieres un žults izvadceļi. Arī šādā situācijā ārsts ieteiks atbilstīgus preparātus.
Diēta
Ja ir kolīts ar izteiktu diareju, pirmajā diennaktī no ēdiena jācenšas atturēties vispār, jo iekaisušajam zarnu traktam pats nepieciešamākais ir miers. Toties dzert var, cik tīk, jo tieši ūdens izskalo no organisma toksīnus.
Minimālā deva – glāze šķidruma (nesaldinātas tējas vai vienkārši silta vārīta ūdens) ik pēc stundas. Turklāt jādzer nevis vienā paņēmienā, bet lēnām. Pretējā gadījumā visu izdzerto kuņģis vai “aizsūtīt atpakaļ”.
Nākamajā diennaktī ēdienkartē var iekļaut skābpiena produktus (kefīru, rūgušpienu, liesu biezpienu), kā arī ūdenī vārītas putras (izņemot grūbas un prosu), putraimus var pat nedaudz pārvārīt.
Trešajā un ceturtajā dienā drīkst ēst:
* liesā buljonā vārītas biezeņzupas;
* mīksti vārītas olas un tvaicētas omletes;
* melleņu, pīlādžu, irbeņu ogu ķīseļus.
Kad kolīta asās izpausmes pārgājušas, ēdienkarti var nedaudz dažādot, tajā iekļaujot:
* liesas putraimu zupas;
* liesu gaļu un zivis;
* vārītus dārzeņus, izņemot kāpostus, bietes un pākšaugus;
* kefīru, biezpienu, maigu, vieglu sieru;
* ceptus ābolus, želejas, uzputeņus, augļu biezeņus.
Ja kolīta gadījumā dominē aizcietējumi, jāievēro šāda diēta:
* jebkuras šķirnes maize, tikai ne mīksta un ne smalkmaizītes un cepumi;
* ne pārāk stiprā buljonā vārītas dārzeņu zupas;
* vārīta vai sautēta gaļa un zivis;
* svaigi un vārīti dārzeņi, īpaši bietes, burkāni, tomāti, kabači, ķirbis, ziedkāposti;
* mīksti vārītas olas un omletes (ne vairāk par vienu dienā);
* skābpiena produkti, siers;
* augļi, žāvēti augļi, ogas.
Visu veidu kolīta gadījumā kategoriski nedrīkst lietot uzturā neko treknu, ceptu, kūpinātu un marinētu, kā arī sēnes un dārzeņus, kuros ir daudz ēterisko eļļu: rāceņus, redīsus, rutkus, sīpolus un ķiplokus.
Fitoterapija
Ja kolīta gadījumā ļoti sāp vēders, ieteicams dzert šādu novārījumu:
* sajauc vienādās daļās kalmju un meža retēja sakneņus, viršu, maura retēja un asinszāles lakstus, irbenes mizu, kumelīšu un biškrēsliņu ziedus, eikalipta lapas. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, 15 minūtes karsē ūdens peldē, nostādina 2 stundas, tad izkāš. Dzer pa 1/4 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas.
Pret akūtu un hronisku kolītu, ja dominē caureja:
* sajauc vienādās daļās ganu plikstiņa, parastā pelašķa un nātres lakstus, mežrozīšu paaugļus un kumelīšu ziedus. Ēdamkaroti maisījuma ieber termosā, aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 8 stundas, tad izkāš. Dzer pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā pirms ēšanas:
* vienādās daļās sajauc kalmju sakneņus, maura retēja un ūdenspipara lakstus, meža zemeņu un māllēpju lapas, kliņģerīšu ziedus. Ēdamkaroti maisījuma saberž pulverī, aplej ar 300 ml verdoša ūdens, vāra 3 minūtes, nostādina 2 stundas siltā vietā. Lieto tāpat kā iepriekšējo uzlējumu.
Pret hronisku kolītu ar nenoturīgu vēdera izeju un disbakteriozi:
* sajauc vienādās daļās kalmju, meža retēja un bitenes sakneņus, maura sūrenes, vībotņu, čemuru augustiņa un piparmētras lakstus, baltvītola mizu, ceļteku, milteņu un eikalipta lapas. Gatavo un lieto tāpat kā iepriekšējās receptes:
* vienādās daļās sajauc maura sūrenes, izopa, vīgriežu, maura retēja, piparmētras, mazā mārsila, parastā pelašķa un rozmarīna lakstus, dižzirdzenes sakneņus, kliņģerīšu, biškrēsliņu, kumelīšu ziedus, māllēpju lapas un mežrozīšu paaugļus. Ēdamkaroti maisījuma ieber termosā, aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 8 stundas, tad izkāš. Dzer pa 1/4 glāzes 4 reizes dienā pirms ēšanas.
Efektīvi ir tikai ilgstoši fitoterapijas kursi. Hroniska kolīta gadījumā uzlabošanās parasti iestājas pirmajās divās nedēļās, taču tas nenozīmē, ka fitolīdzekļu lietošana jāpārtrauc. Ieteicamais ārstēšanās kurss ir 2–3 mēneši ar 2 nedēļu ilgiem pārtraukumiem. Iesākot jaunu kursu, ieteicams arī izvēlēties citu recepti. Pat noturīgas remisijas (uzlabošanās) gadījumā 3–4 nedēļas ilgi fitoterapijas kursi vēlami ne mazāk kā četras reizes gadā.