Ir cilvēki, kas nemitīgi šņaukājas, taču iesnas neārstē un nekādas zāles nelieto, jo uzskata, ka tās nevis palīdz, bet kaitē.
Neizārstētas iesnas var kļūt hroniskas, īpaši, ja tās atkārtojas bieži. Ir vairāku veidu hroniskās iesnas.
Viena veida galvenā pazīme ir vairāk vai mazāk regulāra liela daudzuma gļotu izdalīšanās un periodiski apgrūtināta elpošana caur degunu. Cita veida hronisko iesnu gadījumā deguna gļotāda kļūst biezāka, un deguna eju sprauga krasi samazinās.
Cilvēks vairs nespēj elpot caur degunu un mēnešiem vai pat gadiem spiests elpot tikai caur muti. Reizēm hronisko iesnu gadījumā deguna gļotāda, gluži pretēji, kļūst plānāka, deguna ejas paplašinās, gļotas, kas izdalās nelielā daudzumā, sabiezē, kļūst sausas un veido garoziņu, kas tāpat apgrūtina elpošanu caur degunu. Šajā gadījumā ir diezgan grūti atjaunot deguna gļotādas funkcijas un ožu.
Bieži līdz ar iesnām parādās arī galvassāpes, pazeminās darbspējas. Vēl viena nepatīkama parādība ir tā, ka attīstās blakusslimības: laringīts (rīkles gļotādas iekaisums), traheīts (elpvada gļotādas iekaisums), haimorīts, frontīts. Samērā bieži cilvēkiem, kas cieš no hroniskām iesnām, aizkrīt ausis, kas savukārt pasliktina dzirdi.
Ja ir augšējo elpceļu traucējumi, kas izraisa biežas iesnas vai akūtu iesnu pāreju hroniskās (iekaisušas mandeles, bojāti zobi), jādara viss, lai to novērstu. Vieglāk ir no slimības izvairīties nekā to ārstēt, tāpēc jebkuras kaites (arī iesnu) profilakse un ārstēšana agrīnā stadija ir būtiska.
Piemērotākos medikamentus un profilakses pasākumus ieteiks ārsts, bet viens no tautas medicīnas ieteikumiem, piemēram, ir šāds:
* notīra un sasmalcina 5–6 ķiploku galviņas, ieliek 10 litru traukā ar aukstu ūdeni un izvāra. Kad ūdens uzvārījies, to atdzesē līdz istabas temperatūrai (24 ºC), pārlej bļodā un uz 3–4 minūtēm iemērc kājas. Procedūru veic vakarā pirms gulētiešanas.