Cēloņi
Ja pašdiagnostika apliecinājusi halitozes esamību, nepieciešama neatliekama un pareiza rīcība. Pirmkārt, skaidri jāapzinās, ka halitoze var būt kāda organisma iekšienē esošās kaites sekas, proti, dažu slimību papildu izpausme. Visos citos gadījumos (ja cilvēks ir absolūti vesels) nepatīkamās elpas cēlonis ir slikta mutes dobuma higiēna (visticamāk, nepietiekami tiek tīrīti zobi un mēle).
Slimības, kas var izraisīt halitozi
1. Jebkura mutes dobuma saslimšana: kariess, parodontoze, zobakmens. Turklāt šajos gadījumos nereti neizpaliek arī sāpju sajūtas.
2. Dažādas deguna un kakla kaites: rinīts (iesnas), tonsilīts, sinusīts, haimorīts, faringīts, laringīts u. c. Sāpošu kaklu un pilošu degunu, protams, nevar nepamanīt.
3. Jebkura kuņģa-zarnu trakta slimība vai darbības traucējumi: gastrīts, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūla, holecistīts, pankreatīts, aizcietējums u. c. Vairums no šīm kaitēm par savu esamību atgādina ar grēmām, atraugām, sliktu dūšu, vēdergraizēm un urkšķošu vēderu.
4. Hroniskas plaušu slimības.
5. Hormonālie traucējumi, piemēram, cukura diabēts.
6. Nieru kaites (to skaitā nieru mazspēja).
7. Nereti par halitozes cēloni kļūst dažādas specifiskas diētas (raksturīgs piemērs ir Atkinsa diēta) un pat ilgstoša badošanās (īpaši sausā). Lieta tā, ka efektīvai tauku maiņai obligāti nepieciešams noteikts daudzums ogļhidrātu. Kad organismam pietrūkst ogļhidrātu, tas spiests meklēt citus tauku pārstrādes veidus, un šāda alternatīva tauku sadedzināšanas veida gadījumā izdalās īpašas slikti smaržojošas vielas (ketoni), kas arī kļūst par halitozes cēloni.
Bez noturīgās halitozes, kuras cēloņi minēti augstāk, vēl ir īslaicīgā halitoze, kas parasti veidojas pēc kādu noteiktu produktu lietošanas uzturā. Tie var būt sīpoli, ķiploki, gaļa (īpaši aitas gaļa), zivis (lasis, vītināta vobla), sarkanvīns, kafija. Tāpat nepatīkamu elpu var izraisīt arī virkne medikamentu: hormonālie kontraceptīvie līdzekļi, miegazāles, pretkrampju līdzekļi. Visbeidzot halitozes cēlonis var būt arī stresa izraisīta spēcīga nervu spriedze.
Ārstēšana
Kā redzams, halitozi izraisošo slimību uzskaitījums ir diezgan iespaidīgs, un slikto elpu var novērst, tikai tās izārstējot.
Ja cēlonis noskaidrots, visi spēki jāvelta pirmcēloņa likvidēšanai. Bet, ja sliktās elpas cēloni tā arī neizdevās atklāt, būs jāapbruņojas ar pacietību, jo nāksies apmeklēt ne vienu vien speciālistu un, visticamāk, nodot ne vienu vien analīzi.
Vispirms, protams, jāapmeklē ģimenes ārsts, otrais šajā veselības pārbaudes reidā ir stomatologs, bet pēc tam gastroenterologs, pulmonologs, otorinolaringologs, endokrinologs, urologs un ginekologs. Šādā visa organisma pārbaudē halitozes cēlonis noteikti tiks atklāts, un tad atliks vien parūpēties, lai tas tiktu novērsts.
Fitolīdzekļi
Pret sliktu elpu var vērsties arī ar tautas līdzekļiem.
1–2 minūtes pakošļā sausu melno tēju (pēc tam jāizspļauj). Ja negribas košļāt, mutes dobumu var izskalot ar stipru tējas uzlējumu.
Var košļāt kalmes sakņu pulveri vai arī 1 ēdamkaroti sasmalcinātās drogas apliet ar glāzi verdoša ūdens, 2 stundas nostādināt, tad izkāst un ar atdzesētu skalot mutes dobumu vairākas reizes dienā.
Ieteicams košļāt dārza pētersīļu lapas un saknes.
Ēdamkaroti vērmeļu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 1–2 stundas nostādina, tad izkāš, atdzesē un skalo mutes dobumu vairākas reizes dienā.
2 ēdamkarotes piparmētru lapu aplej ar glāzi verdoša ūdens, vāra 10 minūtes, stundu nostādina, tad izkāš, atdzesē un skalo mutes dobumu vairākas reizes dienā.
Nedaudz zinātnes un statistikas
Mutes dobums ir dažādu baktēriju visapdzīvotākā cilvēka organisma daļa.
Baktērijas ir mikroorganismi, kas milzīgā daudzumā dzīvo katra cilvēka mutē. Tās ir visur: uz zobiem, mēles muguras, kariozos zobos, gļotādas krokās, uz vaigu gļotādas… Baktērijas barojas ar visiem tiem produktiem, kas nonāk mutes dobumā, un, kā jau dzīviem organismiem, tām ir arī savi atkritumi. Dažu baktēriju veidu dzīvības procesu atkritumi ir savdabīgi savienojumi, kas arī rada nepatīkamo smaku no mutes. Ja mutes dobuma higiēna netiek piekopta vai arī tā ir pavirša, ļoti īsā laikā baktēriju daudzums palielinās miljoniem reižu.
Halitozes izplatības ziņā speciālistu domas dalās. Optimistiski noskaņotie mediķi uzskata, ka šīs kaites upuri ir ceturtā daļa planētas iedzīvotāju, bet viņu kolēģi pesimisti ir strikti pārliecināti, ka halitoze ir visiem bez izņēmuma.
Turklāt pusei iedzīvotāju šī kaite ir izteikta, bet otrai pusei, komunicējot ar pirmo, nāk as šīs slimības izpausmes paciest.
Savukārt statistika liecina, ka:
* aptuveni 90% gadījumu halitoze ir kādas stomatoloģiskas kaites pavadone;
* stingri ievērojot visus mutes dobuma higiēnas noteikumus, pāris nedēļās atbrīvoties no halitozes izdodas 4 no 5 saslimušajiem;
* piektā daļa cilvēku sliktu elpu uzskata par galveno iemeslu, kas traucē komunicēt ar tās īpašnieku.