Artrīts – tikai vispārējais termins. Kas tās par kaitēm, kā palīdz dabas līdzekļi?

Nefarmakoloģiskās ārstēšanas metodes
* Slodzes samazināšana uz locītavām, piemēroti ortopēdiskie apavi ar mīkstu zoli un fiksētu papēdi, supinatora izmantošana.

* Ārstnieciskā fizkultūra, kas jāizpilda sēdus vai guļus stāvoklī, vai arī ūdenī (bez statiskām slodzēm), bet nedrīkst izraisīt sāpju pastiprināšanos.
* Fizioterapija: siltuma, ultraskaņas, magnētterapijas, lāzerterapijas, adatu terapijas un citas procedūras.

Ko drīkst artrīta gadījumā
* Ja artrīts skāris apakšējās ekstremitātes: 2 reizes dienā zem mēles sūkā 10–20 mg bišu māšu peru pieniņa. Kurss – 10–20 dienu.

* Dietologi apgalvo, ka artrīta profilaksei vēlams apēst vismaz pāris apelsīnu nedēļā.

* Tautas dziednieki iesaka pavasarī sāpošajām locītavām uz nakti aplikt māllēpju lapas, vasarā dadža lapas, bet ziemā – kāpostu lapas. Tie, kuriem pietiek pacietības nedēļām vai pat mēnešiem ilgi šīs procedūras taisīt, vēlāk aizmirst, ko nozīmē sāpes.

* Tumša stikla puslitra pudelē ieliek gabaliņu kampara, trešdaļu pudeles piepilda ar terpentīnu, trešdaļu ar augu eļļu un atlikušo trešdaļu – ar degvīnu. Pirms gulētiešanas ierīvē sāpošās vietas, līdz āda ir sausa, pēc tam apsien ar vilnas drānu vai šalli. Pirms lietošanas jāsakrata.

* Aptuveni 15–20 g sasmalcinātu trejdaivu sunīša lakstu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 30–40 minūtes nostādina un lieto sāpošo vietu ierīvēšanai. Ierīvēšanai un kompresēm ieteicamas arī rīvētu mārrutka sakņu, rutku un rāceņu putriņas.

* Svaigi nolauztus egles zariņus aplej ar verdošu ūdeni un nostādina. Līdz 37–38 grādiem atdzisušajā uzlējumā iemērc kājas vai rokas tā, lai ūdens apņemtu sāpošās locītavas. Pēc tam problemātiskās vietas silti apsien un liekas gultā. Atkārto ik pēc dienas. Kurss – 5–7 procedūras.

* Ieteicams ilgstošu laiku katru rītu tukšā dūšā izdzert pa pusglāzei svaigi spiestu burkānu sulu, kā arī 3 reizes dienā pirms ēšanas pa pusglāzei burkānu un seleriju, seleriju un pētersīļu, burkānu, seleriju, pētersīļu un spinātu sulu maisījumu.

* Artrīta gadījumā veselīgi lietot uzturā sparģeļus, ābolus, plūmes, skābenes, mellenes, pīlādžus, smiltsērkšķi, upenes un dzert zaļo tēju.

* Pret reimatisma un artrīta sāpēm ierīvēšanai lieto žāvētu kastaņas ziedu izvilkumu spirtā (40 g uz litru spirta).

* Sīki sasmalcina glāzi lauru lapu, aplej ar augu eļļu un 3 nedēļas nostādina. Pēc tam izkāš, biezumus izspiež un lieto sāpošo vietu ierīvēšanai. Pēc ierīvēšanas locītava silti jāapsien.

* Ēdienkarte jābagātina ar svaigiem augļiem un dārzeņiem. Sevišķi labi locītavu stāvokli ietekmē pētersīļi, spināti, paprika, ķiploki. Dārzeņu salātiem labāk izmantot nevis majonēzi, bet olīvu vai kukurūzas eļļu, savukārt augļu salātiem – medu. No ogām veselīgas ir mellenes, upenes, ķirši. Parastās tējas vietā labāk dzert asinszāles, kumelīšu, brūkleņu lapu uzlējumu.

* Vēlams, lai ledusskapja saldētavā vienmēr būtu ledus. Sāpju gadījumā locītavai uz 20 minūtēm pieliek paketi ar ledu un apsien ar dvieli. Bet, lai noņemtu locītavai uztūkumu, to ne ilgāk kā 2–3 minūtes ierīvē ar ledusgabaliņu.

* Tautas medicīnā par efektīvu pretartrīta līdzekli tiek uzskatīta dadža sakņu novārījuma komprese. Vēl iesaka sāpošo vietu ierīvēt ar rutku sulas (1,5 glāzes), medus (1 glāze) un degvīna (pusglāze) maisījumu, kā arī uz 5 stundām pielikt tai ar plānu medus kārtiņu apziestas kāpostu lapas.

Pievienot komentāru