Atzīmējot 100 gadus, kas pagājuši kopš Latvijas valsts proklamēšanas, Vides izglītības fonds, kampaņa “Mana jūra”, Ekoskolas un vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki aicina piedalīties Piekrastes Tīrradē – iniciatīvā, kuras laikā kopīgiem spēkiem tiks sakopta Baltijas jūras piekraste.
Piekrastes Tīrrade notiks katru septembra sestdienu, ciešā sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, Ekoskolām, iniciatīvas sadarbības partneriem un ikvienu, kam rūp tīra piekraste. 23. maijā plkst. 11 Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās notiks Piekrastes Tīrrades atklāšanas pasākums, tajā piedalīsies piekrastes pašvaldību, Valsts Vides dienesta, BAO, Radisson grupas viesnīcu pārstāvji, sīkāk un detalizētāk pastāstot par plānoto Piekrastes Tīrrades norisi un savu motivāciju tajā piedalīties.
“Lai aicinātu pēc iespējas plašāku sabiedrību iesaistīties Piekrastes Tīrradē, esam uzrunājuši vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus, aicinot viņus kļūt par Piekrastes Tīrrades vēstnešiem,” stāsta Vides izglītības fonda pārstāve Sanita Rībena, “mēs esam priecīgi, ka mūsu aicinājumam jau ir atsaukušies Edgars Šubrovskis, Eva Johansone, Anitra Tooma, Ilmārs Šlāpins, Jēkabs Nīmanis, Kristīne Virsnīte, Rita Paula un vairāki citi, paldies viņiem! Mūsu nolūks ir iedvesmot un iesaistīt pec iespējas vairāk cilvēku, tā, lai tīra piekraste patiešām kļūst par mūsu visu dāvanu Latvijai. Mēs labi saprotam, ka Piekrastes Tīrradei drīzāk ir simboliska nozīme, jo, lai uzturētu tīru piekrasti visu gadu, ir jāiegulda mērķtiecīgs un sistēmisks darbs, ikvienam ir “jāpieliek roka” – gan pašvaldībām, gan atbildīgajām valsts institūcijām, gan vietējiem uzņēmējiem, gan ikkatram no mums. Šī iniciatīva ir stāsts par mūsu sapni par tīru piekrasti, par mūsu mīlestību pret jūru, tas ir simbolisks labās gribas žests. Katrs cilvēks, kas iesaistās, ir apliecinājums, ka šis sapnis par tīru piekrasti ir mūsu kopējā vēlme. Piekrastes Tīrradei atbalstu jau ir izteikuši laikraksts “Diena”, radio “Skonto” un “TEV”, TV24 un raidījums “Vides fakti”. Mēs priecāsimies par ikvienu, kas pievienosies šai iniciatīvai.”
Iniciatīvas nosaukumu “Piekrastes Tīrrade” ietver vārdu, kas ticis radīts īpaši šim pasākumam. “Tīrrade” ir saliktenis, ko veido divi vārdi – “tīrs” un “radīt”. Tādejādi iniciatīvas autori vēlas uzsvērt, ka tos vieno un iedvesmo ideja par tīras vides radīšanu, vīzija par tīru un sakoptu piekrasti.
Eva Johansone, LTV žurnāliste un bioloģijas maģistra studente:
“Lai arī esmu nogājusi visus 490 km gar Latvijas piekrasti, tikai tagad, jau kā bioloģijas studente, lauka pētījumos secināju, ka tik daudz ko nezinu (principā neko) par piekrasti, kāpām, kopšanu, kolosāli neatgriezeniskām sacūkošanas iespējām: kailcirtēm, jūras mēslu kalniem kāpās, saimniekošanu u.c. Es pat nerunāju par visām tām cigarešu paciņām, pudelēm un pamperiem. Šobrīd prāts neaptver darbu apjomu, izglītošanu, kas jāveic, lai to visu nosargātu/atjaunotu. Ņemiet līdzi bērnus, aiciniet draugus, kaimiņus uz Tīrradi, lai ne tikai uzdāvinātu ekoloģiski tīru piekrasti, bet arī iemācītos vairāk par šo vietu, kur paši nākam atpūsties un smelties. Tā ir mūsu Baltijas jūra.”
Ilmārs Šlāpins, portāla “Satori” galvenais redaktors:
“Līnija, kurā jūra sastopas ar krastu, ir savdabīga dzīvības un radīšanas kvintesence – tā nekad nav tāda pati, kā vakar. Ejot simto reizi vienā un tajā pašā vietā, tu vienmēr ieraudzīsi savādākus izskalojumus, sanesumus, apledojumus un smilšu vilnīšus, krasta līnija nemitīgi mainās un rada jaunu pasauli tās acumirklīgajā neatkārtojamībā. Reizēm to iztraucē zemē nomests polietilēna maisiņš vai pudele. Bet to taču var pacelt, vai ne?”
Anitra Tooma, vides žurnāliste:
“Nodzīvojusi pusmūžu Vidzemē, es sajutu jūras valdzinājumu un nu jau vairāk kā gadus desmit dzīvoju pie Dižjūras. Tieši tā: pie jūras dzīvoju, Rīgā – strādāju. Ja neesmu redzējusi horizontu, grūti dzīvot. Jūras, saules un debesu krāsu saspēles ieaužas deķos un ieadās kamzoļos. Mana jūra ir Mazirbē – te ir tīrākais liedags, kāpās zied ļoti retās cefalantēras, aizvējā lidinās tauriņi, bet putnu migrācijas laikā debesis dzied. Pievakarē jūrā iet peldēties brieži, ūdri uzlasa bušu makšķernieku pamestās garneļu atliekas, bet mēs ar Vilni un Irmu lasām pēdu rakstus. Vasarā uz saulrieta laiku kāpās iznāk teju visi vasarnieki kā uz savdabīgu teātra izrādi un tad laimīgām acīm atgriežas savos vienkāršajos namiņos. Mēs dzīvojam ļoti atsevišķi, bet saulriets mūs visus vieno.
Katra jūrmalnieka kabatā ir maišelis atkritumiem: mēs esam patiesi izbrīnīti, kāpēc cilvēki, kas brauc teju pārsimts kilometrus tikties ar jūru, bez minstināšanās atstāj liedagā izdzertās pudeles, nomet izsmēķus un citas drazas. Nav brīnums, ka vietējie nevēlas autostāvvietas pie jūras – mums nepatīk cilvēki, kas negodā jūru. Ciemiņ, ja tu vēlies, lai tevi sagaida ar smaidu: neesi sušķis!”
Jēkabs Nīmanis, komponists:
“Jūras piekraste arī ir mūsu vide, lepnums, trauslums un spēks. Tu neesi no tās atdalīts, sakop to un sakopsi sevi! Padari sevi un jūru skaistāku!”
Edgars Šubrovskis, mūziķis:
“Kamēr šādas akcijas notiek, es gūstu apstiprinājumu – ir cilvēki, kuriem tomēr rūp, lai uz Zemes saglabātos vide, kurā vispār ir iespējams dzīvot. Šī apziņa palīdz saglabāt sparu, niknumu un spēju pasmieties, kad sanāk saskarties ar cūkotājiem – gan piemājas, gan valdības līmenī.”
Kristīne Virsnīte, TV raidījuma vadītāja:
“Pēdējās pāris vasaras mana ģimene ir pavadījusi Maskavā un tikai pēc šīm vasarām esmu sapratusi, ka visvairāk no Latvijas man pietrūkst jūra – tās miers un varenība, ja jūs vien zinātu, cik ļoti pēc tās ilgojos! Mēs esam pieraduši, ka pludmale ir teju rokas stiepiena attālumā, mēs to uztveram par pašsaprotamu un mums piederošu vērtību, iespējams tāpēc daudzi no mums pret to izturas nevērīgi. Taču tāpat kā jebkuras attiecības, arī attiecības ar jūru ir jākopj un šoreiz es vēlos jūs uzrunāt to darīt, piedaloties Tīrradē, kad ikvienam no mums ir iespēja sakopt to, kas palicis pēc nevērīgām attiecībām ar jūru. Nevis nomest, bet pacelt, nevis atstāt, bet satikt!”