Maija beigās un jūnijā augu lielākais ienaidnieks – maijvabole būs gana pieēdusies koku lapas un lidos, lai ieraktos zemē un pa divi lāgi izdētu 25-30 oliņas, no kurām izšķīlušies kāpuri var nodarīt patiesi lielus postījumus dārzos. Tādēļ Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) piedāvā dažus padomus, kā ar tiem cīnīties.
Ja pieaugusi lauku maijvabole (Melolontha melolontha) var apgrauzt koku lapas (ozoli, augļu koki), tad kāpuri būtisku postu var nodarīt visām kultūrām, kuras iestāda pēc veciem zālājiem, ganībām, atmatām – visur, kur tie var netraucēti augt 4 gadu garumā.
No aptuveni 20-30 cm dziļumā zemē iedētajām oliņām kāpuri izšķilsies pēc 40-60 dienām. Pirmajā gadā tie barojas ar sīkām saknītēm, otrajā – jau ar lielākām. Tomēr lielāko kaitējumu tie nodara trešajā gadā. “Barības meklējumos veģetācijas perioda laikā kāpurs spēj pārvarēt pat līdz 100 m lielu attālumu. Ceturtajā gadā kāpuri jau jūlijā iekūņojas un augustā, septembrī izšķiļas jaunās vaboles, kuras turpat 35-50 cm dziļumā augsnē arī pārziemo”, skaidro LLKC vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.
Lai lasītu rakstu tālāk un uzzinātu, kā ierobežot maijvaboles, šķiriet nākamo lapu!