Ziema pagājusi, bet klepus palicis. Palīdzēs vingrojumi, fitoterapija un ne tikai!


Pret hronisko bronhītu, kas ir visai izplatīta ARVI komplikācija, attieksme lielākoties ir diezgan vieglprātīga: jā, ir klepus, nepatīkams un nogurdinošs, bet gan jau tas pāries. Taču pastāvīgs infekcijas avots bronhos indē visu organismu, kas pakāpeniski var novest pie neatgriezeniskām izmaiņām plaušās.

Hronisks bronhīts ir ilgstoša bronhu infekcijas slimība, kuru bez ARVI var izprovocēt:
* pneimonija (plaušu karsonis);
* hroniskas rīkles iekaisumslimības;
* krūškurvja deformācija (iedzimta vai iegūta traumas rezultātā);
* gastroezofagālā refluksa slimība (kad kuņģa skābe un barība nonāk atpakaļ barības vadā);
* putekļi (īpaši bīstami ir mājas putekļi, kuros, kā zināms, mīt putekļērcītes un citi mikroskopiski parazīti);
* skābju, sārmu, laku, krāsu un citu ķīmisku vielu izgarojumi, toksiskas gāzes;
* tabakas dūmi;
* auksts vai, gluži pretēji, ļoti karsts un sauss gaiss.

Ielaista hroniskā bronhīta sekas ir diezgan bēdīgas: hroniska elpošanas mazspēja, sirds labā kambara asinsrites mazspēja (tā sauktā sirds–plaušu mazspēja, kas ir ļoti bīstama sirdij), plaušu emfizēma, pneimonija, astma un pat plaušu onkoloģiska saslimšana. Šķiet, šie argumenti ir gana nopietni, lai pat visbezrūpīgākie skeptiķi mainītu savu attieksmi pret hronisko bronhītu.

Simptomi
Galvenā hroniskā bronhīta izpausme ir periodisks klepus ar gaišu, dzeltenpelēku vai zaļganu krēpu izdalīšanos. Protams, slimībai ir arī vēl citas pazīmes:
Sāpju un smaguma sajūta krūtīs;
* apgrūtināta elpošana (īpaši dziļa elpošana);
* izteikti trokšņi, strauji ieelpojot vai izelpojot;
* pastiprināta svīšana naktīs un pat nelielas fiziskas slodzes gadījumā;
* bieža ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 37–37,5 grādiem.

Iesākumā klepus mēdz būt tikai no rītiem (taču reizēm tas savu upuri sāk stipri mocīt arī vakara stundās), pakāpeniski tas pastiprinās, lēkmes ik pa laikam uznāk arī dienā, bet reizēm neļauj gulēt naktīs.

Jāteic, ka mēdz būt arī tā, ka klepus parādās tikai slimības saasināšanās periodos, proti, rudenī un ziemā, taču nereti tas neatkāpjas arī pavasarī, kad tradicionāli mēdz saasināties daudzas hroniskas kaites. Un tas arī saprotams, jo šajā gadalaikā avitaminozes dēļ organisms ir novājināts un imunitāte – vāja.

Par ārstēšanu un profilaksi lasiet nākamajā lapā!

Pievienot komentāru