Neatkarīgi no gadalaika zivju ēdieni vienmēr rotājuši mūsu pusdienu galdu. To, ka zivju produkti ir veselīgi, jau sen pierādījuši ārsti un dietologi – iedzīvotāju veselības stiprināšanai daudzās valstīs tiek rīkoti tā sauktie zivju festivāli, kad visās kafejnīcās un restorānos pasniedz dažādus ēdienus, kas gatavoti vienīgi no upju, ezeru un jūras iemītniekiem.
Zivis satur ļoti daudz kalcija, kālija, joda, nātrija, fosfora, magnija, A, B1, D, E vitamīnu. Tā ir viegli sagremojama, labi uzsūcas, tāpēc pieaugušam cilvēkam pilnīgi pietiek apēst 200 g zivs filejas dienā, lai uzņemtu nepieciešamo olbaltumu dienas devu.
Mediķi apgalvo, ka cilvēkiem, kuri uzturā bieži lieto zivis, nāve no sirdslēkmes iestājas 2,5 reizes retāk. Un tam ir savs izskaidrojums: 100 g zivs ir tikai 80 mg holesterīna, bet tādā pašā daudzumā sierā tā jau ir 110 mg, aknu desā, ceptās aknās un bifštekā – vēl vairāk. Nesenie pētījumi ļāvuši secināt: jo vairāk cilvēks lieto uzturā zivis, jo retāk saslimst ar resnās zarnas vai piena dziedzera vēzi.
Zivs gaļa nepieciešama arī pilnvērtīgam smadzeņu šūnu uzturam, bet jūras zivis stiprina imunitāti. Neapstrīdami unikāla ir zivju eļļas dziednieciskā un uztura vērtība: ne velti to liek dzert bērniem un pieaugušajiem, lai stiprinātu kaulaudus, uzlabotu vielmaiņu un atjaunotu ādu. Īpaši veselīga tā ir cukura un necukura diabēta, locītavu kaišu un migrēnas gadījumā.
Dzīvības procesiem svarīgo barības vielu kvintesence, nenoliedzami, ir ikri – īpaši kaviārs un sarkanie ikri. Taču arī parasto karūsu, līdaku un sazānu ikros ir ļoti daudz vērtīgo elementu. Tāpēc zinoši dziednieki vienmēr uzskatījuši, ka ikri obligāti jāiekļauj tuberkulozes, anēmijas un citu ar smagām kaitēm sirgstošu cilvēku ēdienkartē. Savukārt sirds-asinsvadu sistēmas darbības uzlabošanai uzturā obligāti iekļāva mencu ikrus un akniņas.
Ārstnieciskas receptes
Pret mazasinību un asinsvadu veģetatīvo distoniju, organisma vispārējai nostiprināšanai: vienu mēnesi 4 reizes dienā pa ēdamkarotei lieto zivju eļļu.
Pret migrēnu lēkmes novēršanai: kolīdz parādās tuvojošās migrēnas pirmās pazīmes, jāapēd treknas sālītas siļķes gabaliņš.
Pret intermitējošo drudzi, malāriju: sasmalcina pulverī izžāvētu līņa žultspūsli un ieņem pirms pusdienām, uzdzerot ūdeni. Ārstēšanās kurss – līdz lēkmes pilnībā izbeigušās.
Pret kašķi: izvāra stipru līdakas buljonu, nosmeļ virskārtu, samitrina tajā kokvilnas salveti, lieko mitrumu viegli nospiež un vēl karstu pieliek niezošajām vietām. Procedūru atkārto 4–6 reizes dienā, līdz iestājas pilnīga atveseļošanās.
Pret reimatoīdo artrītu skrimšļaudu atjaunošanai: rudenī un pavasarī 2–3 mēnešus regulāri ik dienu – no rīta un vakarā – lieto pa ēdamkarotei zivju eļļas.
Pret enurēzi (urīna nesaturēšanu): stundu pēc pusdienām saberž pulverī vidēji lielu vārītas līdakas galvu, pulveri aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina slēgtā traukā precīzi 7 minūtes, tad izkāš un vēl karsto uzlējumu izdzer vienā paņēmienā. Ārstēšanās kurss – ne mazāk kā 2 nedēļas.
Uzmanību! Sirdsslimniekiem un tiem, kam ir vielmaiņas traucējumi, nav vēlams pārāk aizrauties ar siļķēm un citām sālītām zivīm – no tām var paaugstināties asinsspiediens, parādīties sirdsklauves, bezmiegs, alerģiskas reakcijas.
Japāņi kopš seniem laikiem raduši uzturā lietot tikko izzvejotas jēlas zivis. Arī pie mums dažam labam garšo ne tikai tatārmaizītes (ar jēlu gaļu), bet arī, piemēram, maizītes ar jēlu foreli. Tomēr tās nevajadzētu ēst – tas var būt bīstami. Labāk pasniegt galdā kulināri apstrādātu zivi.
Ceptas zivis, lai tās nezaudētu uzturvērtību, jāēd tūlīt pēc pagatavošanas. Un vēl: piekožot klāt maizi, zivs sagremošana kuņģī palēninās.