Špikeris ogu dārzā
100 g zemeņu ir: 84,5% ūdens, 0,8 g olbaltumvielu, 0,4 g tauku, 6,3 g ogļhidrātu, 4 g balastvielu, 32 kcal. Īpašais: tajās ir 60 mg C vitamīna, 40 mg kalcija, 161 mg kālija.
100 g sarkano jāņogu ir: 85% ūdens, 0,6 g olbaltumvielu, 0,2 g tauku, 7,3 g ogļhidrātu, 2,5 g balastvielu, 33,4 kcal. Īpašais: C vitamīna jāņogās ir nedaudz mazāk kā zemenēs – 25 mg, toties kālijs – 275 mg!
100 g upeņu ir: 85% ūdens, 1 g olbaltumvielu, 0,2 g tauku, 7,3 g ogļhidrātu, 3 g balastvielu, 35 kcal. Īpašais: C vitamīna ziņā upenes (un smiltsērkšķi) uzvar! Upenēs – 200 mg!
100 g melleņu ir: 86,5% ūdens, 1,1 g olbaltumvielu, 0,6 g tauku. Īpašais: satur daudz A vitamīna – karotīnu un flavonoīdus, kas uzlabo redzes funkcijas. Ir arī ogās reti sastopamā dzintarskābe.
Jo krāsaināk, jo veselīgāk!
Daba apveltījusi ogas ar košām krāsām, ne velti izslavētie polifenoli ir zilā, violetajā, koši dzeltenā krāsā. Tie izceļas! Polifenoli ir spēcīgi antioksidanti ar pretiekaisuma iedarbību.
Košākās – sarkanā, dzeltenā un oranžā – ir alfa un bēta karotinoīdu, arī antioksidanta likopēna krāsas, kuri atzīti par svarīgiem teju vai visu zināmo slimību profilaksē.
Cik daudz ogu dienā vajadzētu apēst?
Uztura speciāliste iesaka katru dienu pieaugušajam apēst 600 g dārzeņu un 300 g ogu un/vai augļu. Bērniem līdz triju gadu vecumam ieteicamā dienas deva ir aptuveni 100-200 g ogu un augļu, bet desmitgadīgam bērnam – 200-250 g. Tomēr ogu laikā tās vajag un var atļauties apēst nedaudz vairāk!
Kā ogas ēst?
Vislabāk ogas ēst ir tieši no krūma, taču ne visiem tas ir pieejams. Ja ogas pērkat, tās jāskalo tikai pirms ēšanas, lai tās nekļūtu ūdeņainas. Ogas var piebērt ūdenim, kas stāv uz galda skaistā krūkā.
Ogas lieliski piestāvēs mājās gatavotiem desertiem un saldējumam. Tās labi garšo blendētas kopā ar bezpiedevu jogurtu vai biezpienu. Lieliskais salikums ir arī ogas kopā ar svaigo vai ķimeņu sieru.
No svaigām ogām var pagatavot mērci lapu salātiem, gaļai un zivij. Pārkāpiet ierastās robežas un pasniedz zemenes ar pipariem, jāņogas ar baziliku vai timiānu!
Kā ogas saglabāt ziemai?
Visvērtīgāk ogas ziemai var saglabāt saldētā veidā, jo vitamīnu zudumi, šādi uzglabājot, būs vismazākie. Taču jāatceras, ka pēc ogu atsaldēšanas tās jāapēd uzreiz.
Zemenes pirms saldēšanas ieteicams sablendēt ar minimālu cukura daudzumu (uz 10 kg zemeņu aptuveni 0,5 kg cukura atkarībā no ogu salduma) un saliet mazās kārbiņās. Cukurs mazina C vitamīna zudumu.
Kad ogas nav tik ieteicamas?
Ogu ēšana ir jākontrolē gadījumos, ja ir diabēts, žultspūšļa un žultsceļu slimības, nierakmeņi un alerģija. Ja veidojas nierakmeņi, uzturā nav ieteicamas jāņogas, ērkšķogas, brūklenes, rabarberi.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka izmantot ogu ražas laika sniegtās iespējas, ne vien ēdot svaigas ogas, bet arī gatavojot krājumus vēsākiem gadalaikiem. Ogas der dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai. Ne velti aptiekās ir pieejami neskaitāmi līdzekļi ar ogu ekstraktiem. Piemēram, dzērvenes iesaka ēst svaigas, kaltētas vai spiest no tām sulu, jo tās ārstē urīnceļu iekaisumus, savukārt antioksidanti, ko satur mellenes, veicina acu veselību, bet izžāvētā veidā tās lieto kuņģa – zarnu trakta saslimšanu gadījumos. Kazenes, kurās ir daudz tanīnu, jau kopš seniem laikiem izmanto caurejas mazināšanai. Karsts upeņu dzēriens lieliski nomierina sāpošu kaklu. Aveņu etiķis kalpo kā labs kakla skalojamais līdzeklis, ja sāp kakls. Kvercetīnam – bioflavonoīdam piemīt pretiekaisuma īpašības. Ogu preparāti labi noder arī imunitātes stiprināšanai. Piemēram, plūškoka augļiem piemīt imunomodulatora darbība. Ne tikai pašas ogas, bet arī to augu lapas ir noderīgas – aveņu lapu tējai piemīt savelkoša, sviedrējoša un pretiekaisuma darbība.