Iepriekšējos gados veiktie pētījumi parāda, ka Eiropā aptuveni katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskās vai emocionālās vardarbības ģimenē un katra divdesmitā tika izvarota (saskaņā ar Eiropas Pamattiesību aģentūras datiem, 2014).
Tas nozīmē, ka liecinieki vardarbības situācijām ir bijuši šo sieviešu bērni. To apstiprina UNICEF (Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds) statistikas dati Eiropā – tūkstošiem bērnu atrodas ģimenēs, kurās notiek vardarbība.
Nereti cilvēki uzskata, ka bērni neredz vardarbību, jo tā notiekot vēlu vakarā, kad viņi guļ, vai tad, kad viņi nav mājās, atrodas skolā vai citā istabā. Citi bērnu vecāki uzskata, ka bērns ir pārāk mazs un neko nesaprot pat, ja redz notiekošo. Piemēram, kāda sieviete stāstīja, ka vīrs vardarbīgi liek nodarboties ar seksu trīs gadus veca bērna priekšā, uzskatot, ka bērns tāpat ir mazs un neko nesaprot. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo gan vismazākie bērni, kuri vēl nerunā, un pat dzīvnieki lieliski nolasa emocionālas spriedzes pazīmes mājas atmosfērā.
Bērnu klātbūtne ģimenes vardarbībā un to novērošana var izpausties dažādos veidos:
• Bērns redz fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības incidentus, kas vērsti pret vecāku;
• Bērns dzird draudus vai kautiņa troksni no citas istabas;
• Bērns novēro atmosfēru pēc vardarbības incidenta – asinis, brūces, saplēstas drēbes un citus salauztus priekšmetus mājās, cietušā vecāka asaras un citas emocionālās reakcijas, reizēm tā ir smaga depresija;
• Bērns var arī nojaust spriedzi mājās – piemēram, mātes bailes, kad tēvam, atgriežoties no darba, viņa mašīna iebrauc pagalmā;
• Redz vardarbību pret jauno agresīvā vecāka partneri, ciemojoties pie viņa brīvdienās.
Novērojot viena vecāka vardarbību pret otru, bērns riskē gūt fiziskus ievainojumus. Ir pieņemts uzskatīt, ka bērni vardarbību vēro pasīvi, bet daudzi no viņiem tieši pretēji, cenšas rīkoties aktīvi, aizstāvot kādu no brāļiem/māsām vai otru vecāku. Savukārt, ja bērns mēģina līst pa vidu starp vecākiem incidenta laikā, viņu var ievainot. Vardarbīgais vecāks var nejauši satraumēt zīdaini, uzbrūkot partnerim, kas tur bērnu vai, raujot bērnu no rokām.
Vardarbīgais vecāks var izmantot bērnu arī manipulatīvos nolūkos pret savu partneri, lai, piemēram, ar bērna neapzinātu palīdzību sagādātu sāpes. Veidi, kā vardarbīgais vecāks var izmantot bērnu:
• Uzskatot, ka bērna sliktā uzvedība ir labs iemesls uzbrukt otram vecākam;
• Iedrošinot bērnu būt vardarbīgam pret otru vecāku (visbiežāk pret māti);
• Draudot otram vecākam ar vardarbību pret bērnu vai bērna mīļoto dzīvnieku;
• Nievājoši izsakoties bērna klātbūtnē par otru vecāku;
• Ilgstoši bērnu “dalot” tiesā, draudot un mēģinot atņemt nevardarbīgam vecākam bērna aprūpes tiesības;
• “Nozogot” bērnu no otrā vecāka – paņemot un slēpjot, neatdodot atpakaļ, neļaujot nevardarbīgam vecākam tikties ar bērnu.
Un pat, ja vardarbība vairs nenotiek ģimenē, vardarbīgais vecāks bērna klātbūtnē var turpināt agresīvi izturēties pret citiem. Piemēram, viens bērns kādreiz stāstīja, ka baidās satikties ar tēvu. Uz jautājumu, kāpēc, viņš atbildēja, ka tēvs viņu pašu nesit un neapbižo, bet viņam bail, ka tēvs kliedz uz savu citu bērnu no otrās laulības, ka viņš ir stulbenis, kad kopā veic mājas darbus skolai.
Lai lasītu rakstu tālāk, šķiriet nākamo lapu!