Puravu dzimtene ir Vidusjūras reģions, kur tas kļuva par kultūraugu un vēlāk izplatījās pa visu Eiropu. Ārstniecībai izmantots jau tālā senatnē. Piemēram, Hipokrats tos ieteica diurēzes un zarnu trakta darbības uzlabošanai, vemšanas apturēšanai sievietēm zīdīšanas laikā un laktācijai.
Pagājušā gadsimta pašā sākumā franču ārsts Sentineons puravu novārījumu ieteica lietot pret akūtu un hronisku faringītu, laringītu un bronhītu kā atklepošanu veicinošu līdzekli.
Citi franču ārsti uzskatīja, ka puravi veicina zarnu trakta darbību un tiem piemīt urīndzenošas īpašības. Savukārt pret nieru kolikām viņi saviem pacientiem ieteica ēst kartupeļu un puravu zupu ar pienu.
Puravu iedarbība uz organismu ir līdzīga sīpolu iedarbībai. Pateicoties urīndzenošajām īpašībām, to lieto pret aptaukošanos, nierakmeņiem, podagru.
Savukārt, ja ar puravu zaļo lapu norīvē vietu, kur iedzēlis dundurs, sāpes tūlīt pat pāriet. Līdzīgi var rīkoties, ja iedzēlusi bite, tikai vispirms jāizvelk dzelonis.
Pret laringītu, faringītu un bronhītu: 20 g puravu aplej ar glāzi verdoša ūdens, 2 stundas nostādina, tad izkāš. Izdzer dienas laikā siltu.