“Vispirms ir jābūt vispārējai izglītībai, lai tu saprastu, kā dzīvo un strādā pasaule. Mēs pašlaik arī ļoti vēlamies, lai no 9. līdz 12. klasei skola sniedz priekštatu par uzņēmējdarbību.
Mums maksimāli jādod skolēniem tas skaistums – ka bizness ir ļoti smags, bet arī ļoti interesants darbs,” Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs sacīja RīgaTV 24 raidījumā “TOP5”, atklājot, kā, viņaprāt, jauniešus vislabāk sagatavot darba tirgum.
Komentējot IT jomu, kas pēdējā laikā tiek apspriesta, kā nozare, kurā būtu jāspecializējas arvien vairāk cilvēkiem, Gavrilovs sacīja, ka jārunā nevis tikai par specializāciju, bet par pamatprasmēm IT jautājumos, jo šīs prasmes būs vajadzīgas visās profesijās. “Digitalizācija būs visur. Tagad ir pamatprasmes, no kurām tu nevari izvairīties. Nav svarīgi, ar ko tu nodarbojies – vai tu esi zobārsts, vai tu sēdi kombinātā, vai tu sēdi valsts iestādē. Viss ir savienojams,” norādīja Gavrilovs.
Viņš apgalvoja, ka jauniešiem ir arī pašiem aktīvi jāgatavo sevi darba tirgum. “Katram sevi ir jāgatavo. Ir jāapgūst valoda – kā minimums 3, bet labāk 4-5! Jo šodien tu esi šeit, rīt tu sāc strādāt, piemēram, Latvijas kompānijā, kas ir izaugusi Baltijas reģionā, kur tev jābrauc uz Igauniju, Lietuvu un jārunā lietuviski, igauniski, angliski vai citā valodā. Pašam ir ļoti daudz kas jādara,” sacīja Gavrilovs.
Gavrilovs uzskata, ka kopumā Ekonomikas ministrijai būtu vairāk jāstrādā pie tā, lai tiktu noskaidrots, kādas profesijas būs nepieciešamas nākotnē, jo šie dati informē augstskolas un tātad arī studentus: “Mēs sakām, ka obligāti jāmācās matemātika, fizika, ķīmija, bet paskat! Līdz pat šodienai 42% no studentiem turpina mācīties nevis inženierzinātnes, bet gan socioloģiju, kultūras jautājumus utt. Ekonomikas ministrijai jāparedz darba tirgus attīstība, jo no tā iet pasūtījums augstskolām – ko mēs sagaidām.”