Simtiem cilvēku pievakarēs, bet īpaši nedēļas nogalēs dodas uz vasarnīcu vai dārziņu, lai sviedriem vaigā mestos cīņā par dāsnu rudens ražu. Taču labi zināms, ka katrā cīņā kādam nākas arī ciest, un šajā gadījumā tā visbiežāk ir sirds, kas neiztur spējo lielo fizisko slodzi.
Lai nu kas, bet darbu ne vasarnīcā, ne dārziņā netrūkst. Smagie spaiņi un lejkannas, ilgstoša atrašanās neērtā pozā lejup noliektu galvu dēstot un ravējot, plus vēl karstā saule, un motoriņš neiztur. Potenciālajai vasaras infarktu riska grupai piebiedrojas arī tie, kuros saulainās dienas atmodinājušas sportisku aktivitāti: skriešanas mīļotāji, pārgājienu cienītāji, velobraucēji un citi.
Taču pretēji izplatītajam viedoklim ne infarkts, ne insults neuzbrūk kā pērkons no skaidrām debesīm. Patiesībā “mākoņi sāk sabiezēt” jau iepriekš, tikai cilvēki parasti tos nevēlas ievērot.
Pirmie signāli
Divos no trim infarkta gadījumiem slimnieks jau vairākas dienas pirms tam jutis sāpju lēkmes krūtīs, aizdusu, neizskaidrojamu nogurumu. Turklāt sāpes krūtīs nepierimst, pat ja mierīgi paguļ.
Ir aplam no šīm sajūtām atgaiņāties, jo tās ir brīdinājums. Ja sāpes kļūst stiprākas, atstarojas mugurā, žoklī, kreisajā, bet reizēm arī labajā rokā un pat kuņģī un klāt pie visa parādās vemšana, netērējiet velti laiku, mēģinot atcerēties, ko gan tik sliktu esat apēdis, bet tūdaļ pat sauciet neatliekamo palīdzību. Visi šie simptomi var būt saistīti ar infarkta attīstību, kad palīdzība nepieciešama steidzami.
Lieti zināt, ka piektajai daļai slimnieku ir tā sauktais mēmais infarkts, proti, kad pilna simptomu komplekta vietā ir tikai lielāka vai mazāka diskomforta sajūta krūtīs.
Toties elektrokardiogramma pārliecinoši uzrāda: infarkts, bīstams dzīvībai! Tāpēc, ja krūts apvidū radušās pat šķietami nenozīmīgas nepatīkamas sajūtas, pieaugušam, bet jo īpaši gados vecākam cilvēkam jāuzdod sev tikai viens vienīgs jautājums – vai nevarētu būt vainojama sirds? Un obligāti jādodas pie ārsta.
Raksta turpinājums – nākamajā lapā!