Dienasvidus pārtraukums
Tā tas iegājies, ka lielākoties dārziņos rosās gados vecāki cilvēki, taču tieši viņi nekādā gadījumā nedrīkst pārkāpt sava organisma iespēju robežas.
* Nekad iepriekš nekaliet kādus obligāti īstenojamus plānus, necentieties par katru cenu visu padarīt labāk par kaimiņu. Visi darbi tāpat nekad netiks padarīti, tāpēc lieki uzkraut sev plecos arī konkrētus uzdevumus.
* Rušinieties pa dārzu nesteidzīgi, lēnām, ik pēc 20–30 minūtēm rīkojot pārtraukumu (bet ne pīppauzi!).
* Nekad nestrādājiet, ja laukā ir ļoti karsts.
* Pat ja sirds nekādas bažas neizraisa, pēc smagas darbadienas nevajadzētu ar joni mesties vēsā upītē vai ezerā atveldzēties. Labāk vispirms nedaudz pabradāt, tad noskalot rokas un plecus un tikai pēc tam iegremdēties ūdenī.
Nevelciet laiku garumā, sauciet ārstu!
Ārsti infarkta slimniekus iedala trīs grupās: tajos, kas meklē palīdzību tūlīt (4 stundu laikā no lēkmes sākuma), tajos, kas kavējas meklēt ārsta palīdzību (12 stundas), un tajos, kas novēlojuši (kopš lēkmes sākuma pagājušas vairāk nekā 12 stundas).
Saprotams, arī nāves gadījumi šajās grupās ir tieši proporcionāli aizkavēšanās laikam. Mediķiem ir zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēks, jūtoties nelāgi, tomēr dodas uz darbu vai, nolēmis patrenēt muskuļus, kas negaidīti kļuvuši cieti kā akmens, ņem rokā hanteles…
Infarkts tiešām var noritēt gandrīz bez jebkādiem simptomiem, taču tā mēdz būt samērā reti, tāpēc ir jūtams lielāks vai mazāks diskomforts. Savukārt tipiskie simptomi ir šādi:
* spēcīgas spiedošas sāpes aiz krūškaula, sirds it kā sažņaugta spīlēs;
* sāpes krūškurvī, spēcīgākas labajā pusē, atstaro rokā, kaklā, mugurā un lāpstiņās;
* auksti sviedri uz pieres un virslūpas;
* bālums, reizēm stipri izmainījusies sejas izteiksme;
* apgrūtināta elpošana, nespēks, gribas apsēsties vai pagulēt;
* reizēm asinsrites traucējumu rezultātā var iestāties samaņas zudums;
* paniskas bailes no nāves.
Kardiologu ieteikumi ir nešaubīgi: pat ja cilvēks tikai domā, ka viņam varētu būt infarkts, tik un tā nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība.
Laiku pārdomām nedod arī cita akūta slimība – insults. Arī šajā gadījumā nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība, un, kamēr tā ir ceļā, jāsniedz slimniekam pirmā palīdzība.
* Slimnieks jāapgulda uz augstiem spilveniem. Tie jāpaliek zem pleciem, lāpstiņām un galvas, lai attiecībā pret gultas līmeni tā būtu piepacelta aptuveni par 30 grādiem.
* Jāatver logs vai vēdlodziņš, tā nodrošinot svaiga gaisa pieplūdi.
* Jāatpogā krekla apkaklīte, jānovelk ciešs apģērbs, jāizņem zobu protēzes.
* Ja iespējams, jāizmēra arteriālais spiediens. Ja tas ir paaugstināts (augstāks par 140/90 Hg staba), slimniekam var iedot hipotensīvu preparātu, ko viņš parasti lieto. Ja nav asinsspiedienu pazeminošu zāļu, var izmantot nemedikamentozās metodes: palūgt slimnieku dziļi ieelpot un maksimāli ilgi aizturēt elpu.
Tikai nevajag pārcensties. Šajā gadījumā galvenais uzdevums ir samazināt asinsspiedienu līdz atzīmei, kas par 10–15 mm Hg staba ir augstāks par parasto. Ja asinsspiediens krītas strauji, iespējama išēmijas perēkļa palielināšanās un daudz lielākas smadzeņu daļas bojājums.
* Ja slimniekam aspirīns neizraisa nekādas kontrindikācijas, viņam var iedot pustabletīti (0,25 g), vēlamāk – izšķīdinātā veidā.