Jaunākie raksti

Sena leģenda vēsta: kad varenie dievi nolēma visas zemes bagātības sadalīt cilvēkiem, pirmie pie viņiem atnāca indiāņi un izvēlējās pašu vērtīgāko – koši dzelteno, gluži kā no zelta izlieto kukurūzas vālīti. Izvēle bija veiksmīga, ar kukurūzu viņus vairs nebiedēja ne bads, ne slimības. Kukurūzas graudus ēda vārītus un ceptus, tos mala miltos un cepa ar ziedputekšņiem pildītus plāceņus, bet no saldajiem kātiem vārīja sīrupu un raudzēja vīnu. Tikai daudz vēlāk cilvēki noskaidroja, ka kukurūzas vālīte…

Uzskata, ka šis savdabīgais augs ar sārtajiem augļiem vispirms Rietumeiropā, bet no turienes arī pie mums ieradies no Meksikas. Jāteic, ka ilgu laiku to uzskatīja par neēdamu un iesākumā mēdza dēvēt par nelabā āboliem (par mīlestības āboliem tos sāka dēvēt krietni vēlāk). Taču, kā saka, patiesība uzvarēja, un tagad tomāts ir vai katrā pusdienu galdā. Apaļo sārtvaidzi ir par ko mīlēt: tajā ir daudz olbaltumu, aminoskābju, fruktozes un saharozes, ir kālijs, kalcijs, fosfors, hroms, cinks,…

Pats pieejamākais un lētākais auglis, turklāt ar unikālu ķīmisko sastāvu un teicamām dziednieciskām spējām, ir ābols. Ēst ābolus un ieelpot to aromātu ieteicams visos elpošanas ceļu saaukstēšanās un infekcijas slimību, kā arī nervu sistēmas traucējumu gadījumos. * Ar svaigu ābolu novārījumu ārstē akūtu un hronisku bronhītu, saaukstēšanās izraisītu klepu. Ābolu sīki sagriež, pielej nedaudz ūdens un 10 minūtes sautē uz lēnas uguns. Lieto siltu pa 1–2 ēdamkarotēm 8–10 reizes dienā. Ja bronhīts ir ielaists, biezenim…

Ne visi zina, ka sudraba ķēdīte vai gredzens ir ne tikai rota, bet arī sargs pret saaukstēšanos. Ar to vien sudraba apbrīnojamās īpašības nebeidzas. Kur vēl izmanto sudrabu, un kāpēc tas strādā? Pārtikas piedevās * Slavenais renesanses laikmeta filozofs un Platona darbu tulkotājs Marsilio Fičīno savā Dzīves grāmatā cita starpā pieminējis džema pagatavošanu ar augiem un zelta un sudraba foliju. * Ājurvēdas pārtikas piedevā čavanpranšā, kuru pirms vairāk nekā 2000 gadiem sastādījis kāds mūks, 79…

Novācot izaudzēto ražu un pie viena turpat dārzā to nemazgātu arī nogaršojot, pastāv liels risks, ka kopā ar dzīvajiem vitamīniem organismā nonāk pavisam nevēlamas lietas. Lielākoties tieši tā notiek inficēšanās ar cērmju oliņām – norijot tās kopā ar ogām, augļiem vai dārzeņiem, kurus pirms tam apciemojušas mušas vai citi kukaiņi. Ļoti retos gadījumos cērmju oliņas organismā var nonākt arī caur ādu, turklāt – pilnīgi veselu. Ja notikusi inficēšanās ar cērmēm, pirmie simptomi ir vēdersāpes, slikta…