Šis zaļais, pumpainais dārzenis uzturā lietots jau kopš XVII gadsimta. Šķiet, tikpat ilgi to izmanto dziedniecībai. Varētu domāt – ja jau gurķis galvenokārt sastāv no ūdens, nekā diža tajā nav. Tomēr tas satur šķiedrvielas, cukuru, cieti, kāliju, silīciju, sēru, dzelzi. Vēl tas ir teicams joda avots.
Gurķis rosina ēstgribu, uzlabo sirds un nieru darbību, dod svaigumu un tonusu ādai, aktivizē vielmaiņu, stiprina nervu sistēmu. Tas ir vērtīgs pret uzmācīgu klepu, aptaukošanos, podagru, hipertoniju, lieliski skalo nieres un izvada no organisma sārņus.
Kā vērtīgs diētisks produkts gurķis veicina žults plūsmu, labāku olbaltumu un tauku uzsūkšanos. Tas teicami attīra asinis, mazina iekaisumu, labvēlīgi iedarbojas uz sirdi un atmiņu.
Vērtīga ir gurķu sula, ko lieto kā urīndzenošu un vēdera izeju mīkstinošu līdzekli. Ar to ārstē apdegumus, ādas slimības un klepu.
Žults un nieru akmeņu slimības profilaksei: vienādās daļās sajauc gurķu, burkānu un biešu sulu. Dzer pa glāzei 2–3 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
Pret stenokardiju, sirdsritma traucējumiem, diabētu: dzer svaigi spiestu gurķu sulu (vai attiecībā 1:1 ar vēsu vārītu pienu) pa pusglāzei 3–4 reizes dienā 20 minūtes pirms ēšanas.
Pret aknu slimībām: sasmalcina 100 g pārgatavojušos gurķu, aplej ar puslitru ūdens, 20 minūtes vāra uz lēnas uguns, tad izkāš. Dzer pa pusglāzei 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.
Asins attīrīšanai: dzer gurķu sulu pa 4–5 glāzēm dienā. Kurss – viena nedēļa.
Asinsvadu attīrīšanai: ēdamkaroti gurķu sēklu aplej ar glāzi verdoša ūdens, pusstundu nostādina ūdens peldē, atdzesē, tad izkāš. Izdzer dienas laikā.
Uzmanību! Zaļajam dārzenim ir arī trūkumi. Tiem, kas slimo ar aterosklerozi, hipertoniju, zarnu trakta kaitēm, sirds reimatismu, nav vēlams uzturā lietot pārāk daudz gurķu. To nav ieteicams darīt arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas paasinājuma, akūta un hroniska gastrīta, enterokolīta gadījumā. Obligāti jāpatur prātā, ka svaigiem gurķiem nedrīkst uzdzert aukstu un gāzētu ūdeni.