Kurš vislabāk pasargās savus bērnus, ja ne paši vecāki! Ikvienam no mums šķiet pašsaprotami, ja bērni automašīnā brauc piesprādzējušies, bet mazākie bērni tiek pārvadāti īpašos un, kas jo īpaši svarīgi, pareizi novietotos sēdeklīšos.
Kā rāda apdrošināšanas akciju sabiedrības “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk tekstā – BTA) maijā veiktās klientu aptaujas dati, nepieciešamību automašīnā piesprādzēt savu bērnu uzsver absolūts vairākums jeb 98% aptaujāto mazuļu vecāku. Tomēr izrādās, ka teju katrs desmitais jeb 12% aptaujāto to mēdz nedarīt.
Apdrošināšanas sabiedrība BTA un mediķi uzsver: brauciena laikā nepiesprādzēties pašiem ir ļoti bīstami, bet nepiesprādzēt savus bērnus – tā ir akla vieglprātība un likteņa izaicināšana, tādēļ šis netikums no savas ikdienas ir jāizskauž pilnībā.
Iemesli, kāpēc vecāki savu atvasi automašīnā mēdz nepiesprādzēt, ir dažādi. Aptaujas dati liecina, ka 8% no vecākiem nepiesprādzē bērnus gadījumā, ja gaidāmais brauciens ir īss. Tomēr 4% aptaujāto norāda, ka piesprādzēšanu neveic, ja bērns ir ar kaut ko neapmierināts vai kašķīgs.
Aptaujas rezultāti uzrāda vēl kādu būtisku punktu: lai arī kopumā viedoklis par bērnu piesprādzēšanas nepieciešamību ir teju simtprocentīgi piekrītošs, tomēr 13,7% bērnu vecāku atzinuši, ka viņu automašīnā mazuļu pārvadāšanai paredzētā sēdeklīša nemaz nav. Tāpat arī 4% respondentu norādījuši, ka brauciena laikā pārvadā savas atvases tāpat salonā, nevis īpaši paredzētajā bērnu sēdeklītī. Kā norāda eksperti, šādas atziņas ir viela pārdomām un apliecina būtiskus trūkumus vecāku zināšanās par patiesi drošas braukšanas prasmēm un paradumiem.
“Lai arī kopumā aptaujā vērojamais viedoklis, zināšanas, prasmes un rīcība ikdienā vērtējama pozitīvi, tomēr atsevišķās pozīcijās redzam tos cilvēkus, kuri vieglprātīgi attiecas pret savu bērnu drošību. “Nekas taču nenotiks”, “mums tālu nav jābrauc” un “es zinu kā jābrauc, jo esmu labs autovadītājs” – šīs ir bieži dzirdētas frāzes, taču tieši šāda attieksme var novest un noved pie ļoti sāpīga rezultāta. Vairumā gadījumu, kad ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši bērni, iemesls ir tieši bērnu sēdeklīša nelietošana vai nepareiza lietošana, kā arī bērna nepiesprādzēšana. Mazākas vai lielākas traumas ceļu satiksmes negadījumos redzam bieži, taču ir milzīga starpība traumu smaguma pakāpē, proti, kad cilvēks ir vai nav bijis piesprādzējis. Savā praksē uzskatām, ka arī mums ir jābūt līdzatbildīgiem, tādēļ arvien lielāku uzmanību pievēršam dažādiem drošības aspektiem un par to palīdzam izglītoties klientiem. Kopumā sabiedrības izpratne un attieksme šajā jautājumā ir uzlabojusies, taču nekad nav par lieku atgādināt par drošību,” komentē BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.
Zīmīgi, ka pilnīgi visi aptaujātie it kā zina – neatkarīgi no vecuma brauciena laikā bērni vienmēr ir jāpiesprādzē. Tomēr jautāti, cik gadus vecu bērnu var pārvadāt nepiesprādzētu, dažu vecāku atbildēs atklājas patiesība par nezināšanu: 6% respondentu norādīja, ka prasība vairs nav obligāta, ja bērns ir sasniedzis 12 gadu vecumu, bet vēl 2% – no 16 gadu vecuma. Latvijas likumdošana nosaka, ka tie bērni, kas nav sasnieguši 1,5 m atzīmi ir obligāti jāpārvadā atbilstoši vecumam piemērotā bērnu sēdeklītī vai uz speciāli paredzēta paliktņa.
To, cik ļoti liela un bieži vien pat dzīvību izšķiroša nozīme ir piesprādzēšanās brauciena laikā, uzsver Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja: “Lai cik gadu būtu cilvēkam, drošība ir svarīga jebkurā vecumā. Jebkurš Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas ārsts parakstītos zem apgalvojuma, ka piesprādzēšanās automašīnā ir absolūti un neapstrīdami nepieciešama. Mūsu Neatliekamās medicīnas centra darbinieki savā darbā ir pieredzējuši arī tādas traumas, kuras autoavārijā radījušas drošības jostas – nobrāzumi, reizēm arī atslēgas kaula lūzumi. Taču šādas traumas ir neizmērojami vieglākas par tām, kādas gūst situācijās, ja cilvēks sēdies automašīnā nepiesprādzējies.”
Būtiski ir mainīt cilvēku domāšanas veidu un izpratni, kas ir vieglprātīgas attieksmes pamatā. Kā vienu no lielākajām problēmām K. Liepiņš min faktu, ka vecāki arvien mazāk piedomā par bērnu drošību brauciena laikā, bērnam kļūstot arvien lielākam un vecākam. “Bērniem savi vecāki ir tie, no kuriem viņu izpratnē ir jāņem pareizais piemērs. Diemžēl, vērojot vecāku rīcību un attieksmi, ir liela varbūtība, ka arī viņi paši nākotnē rīkosies līdzīgi. Tādēļ ir svarīgi bērniem jau no mazotnes rādīt un mācīt drošas un pareizas braukšanas paradumus. Tātad, tiklīdz iekāpjam automašīnā, tā pirmā darbība ir – piesprādzēties. Un nekad neaizmirsīsim to, ka automašīnā ir jābūt piesprādzētiem visiem braucējiem, arī tiem, kuri sēž aizmugurējā sēdeklī,” atgādina BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors