“Latvijas iedzīvotāju masveida izsūtīšana uz Sibīriju ir nodarījusi neaizmirstamu ļaunumu mūsu tautas morālei un iecirtusi dziļas rētas Latvijas sabiedrības garā. Okupācijas režīms iebiedēja, pakļāva represijām un izdarīja spiedienu uz cilvēkiem, rīkoties pretēji viņu morālajai stājai. Tāpēc, pieminot deportētos iedzīvotājus un viņu dzimtas, vienlaikus traģiskajos okupācijas gados nemeklēsim vainīgos starp savējiem,” mudina Artis Pabriks, Eiropas Parlamenta deputāts.
Viņš norāda, ka deportēšanas un okupācijas gadi bija šoks visai tautai. Režīms bija vardarbīgs un metodes – represīvas visus 50 okupācijas gadus.
“Mūsu tauta tika iznīcināta dažādos veidos. Arī sanaidojot savējos. Draudot ar represijām, visus okupācijas gadus no dažādiem sabiedrības slāņiem tika vervēti Valsts drošības aģenti. Tie bija starp garīdzniekiem, kultūras un izglītības darbiniekiem, padomju saimniecību strādniekiem, studentiem u.c. Cilvēki bija iebiedēti un tika izdarīts spiediens sadarboties, tāpēc šodien es mudinu saredzēt kopsakarības – toreiz jau tā ievainotai tautai izdarīt jaunus ievainojumus bija ļoti viegli, jo ikviens apzinājās, ko nozīmē, ja ar režīmu nesadarbosies.
Esmu pārliecināts, ka vēsture ir jāzina, lai tā neatkārtotos, tomēr tikpat svarīgi ir atbrīvoties no pagātnes bailēm, lai valsts attīstītos un ietu uz priekšu. Tiem, kuri bija VDK aģentu rindās, es aicinu atrast spēku atzīties un izskaidrot savas pagātnes līkločus, kas atdūrās pie represijām. Sabiedrību es aicinu morāli izaugt un nenosodīt, apzinoties, ka okupācijas gados nepārtraukti pakausī dunēja nāves bailes. Politiķus es aicinu cienīt un zināt vēsturi, nevis to politizēt. Tautas rētām ir jāsadzīst.”