Tikai pusē gadījumu par hipertonijas attīstības vaininieku var uzskatīt iedzimtību. Cēlonis pārējiem 50% ir nepareizs dzīvesveids. Tāpēc ir vērts to mainīt un pēc iespējas agrāk.
Ļoti bieži cilvēki aizmirst vienkāršas ābeces patiesības: hipodinamija un liekais svars ir taisnākā taciņa hipertonijai un sirds-asinsvadu kaitēm – biežākajiem mirstības cēloņiem pasaulē. Daudzi, kuriem asinsspiediens pagaidām vēl normas robežās, pat nenojauš, ka jau pieder potenciālo hipertoniķu riska grupai.
Jāteic, arī populārais jēdziens “asinsspiediens normas robežās” mūsdienās ir jau novecojis, jo līdz šim pieņemtā norma – 120/80 Hg staba – nebūt nav labas veselības rādītājs. Par normālu būtu jāuzskata spiediens, kas ir zemāks par šiem rādītājiem, jo pie spiediena 120/80 artēriju sieniņas jau var sākt bojāties, kas arī ved pie hipertonijas.
Kādi ieradumi ikdienas dzīvē būtu jāmaina, kas jāievēro, lai nepieļautu asinsspiediena paaugstināšanos?
1. Jāseko ķermeņa svaram
Pats galvenais līdzeklis hipertonijas profilaksē ir normāls ķermeņa svars. Protams, te vietā jautājums: kas ir norma katrā individuālā gadījumā? Tas nozīmē, ka ķermeņa masas indekss nedrīkst pārsniegt 25. Aprēķināt to var pēc formulas: ķermeņa svars/augums metros, kāpināts kvadrātā. Piemēram, ja svars ir 67 kg un augums 165 cm, tad: 67/1,65 x 1,65 = 67/2,7225 = 24.6. Tas nozīmē, ka normas augšējā robeža nav tālu un ir laiks padomāt. Ja ķermeņa masas indekss ir no 20 līdz 25, svars ir normāls, no 25 līdz 29 liecina, ka ir liekais svars un pastāv sirds-asinsvadu slimību attīstības risks, bet, ja indekss ir lielāks par 30 – ir pamats runāt par aptaukošanos.
Raksta turpinājumu lasiet nākamajā lapā!