Kāpēc liekais svars liek asinsspiedienam paaugstināties – nav īsti skaidrs. Iespējams, ka hormons leptīns, ko producē tauku šūnas, pārāk aktīvi stimulē simpātisko nervu sistēmu, kas regulē asinsspiediena līmeni. Katrs liekais svara kilograms var izraisīt asinsspiediena palielināšanos par 1 punktu, savukārt pietiek atbrīvoties no 10% kopējās ķermeņa masas, un sistoliskais spiediens (augšējais rādītājs) vidēji pazeminās par 4,4 punktiem. Bet diastoliskais (apakšējais rādītājs) – par 3,8 punktiem.
2. Jāseko individuālajai diētai
Aptuveni 30% ļaužu ir jutīgi pret palielinātu sāls (nātrija hlorīda) daudzumu pārtikā: liekais sāls liek organismam “atšķaidīt” asinis, lai tādējādi nātrija hlorīda koncentrāciju saglabātu normas robežās. Tas nozīmē, ka organismā tiek aizturēts vairāk ūdens, asins apjoms palielinās, tās daudzums spēcīgāk izpleš asinsvadus, un rezultātā – spiediens paaugstinās. Lai noteiktu piederību šai ļaužu kategorijai, ir jāizmēra asinsspiediens, tad uz pāris mēnešiem jāsamazina sāls patēriņš un atkal jāizmēra spiediens. Ja tas būs pazeminājies, nekļūdīgi var apgalvot, ka cilvēkam ir hiperjutība pret sāli. Taču arī tad, ja pret nātrija hlorīdu nekādas īpašas hiperjutības nav, labāk to lietot minimālāk, lai ar laiku nenonāktu pat potenciālo hipertoniķu kategorijā.
3. Nepieciešama fiziskā slodze
Fiziskām aktivitātēm nepieciešams veltīt ne mazāk kā 60–90 minūtes nedēļā – tas ir optimālais hipertonijas profilaksei nepieciešamais laiks. Regulāri trenējoties 8 nedēļas, sistoliskais spiediens vidēji samazinās par 12, bet diastoliskais – par 8 punktiem. Pēc daudzu mediķu atzinuma, sports pozitīvi ietekmē simpātisko nervu sistēmu, palīdz iemantot veselīgu ķermeņa svaru un kontrolē asinsspiediena līmeni.
Ja pēc 6 mēnešiem regulāru treniņu asinsspiediens nepazeminās, lai gan ķermeņa masas indekss nepārsniedz 23, jākonsultējas ar ārstu, jo tikai speciālists var noskaidrot šādas situācijas patiesos iemeslus, dot rekomendācijas un izrakstīt atbilstīgus līdzekļus.