Ir nepatīkami, ja negaidīti automašīnu neizdodas iedarbināt. Taču, ja pēkšņi atklājas, ka to nevar apstādināt, ir nesalīdzināmi nepatīkamāk un bīstamāk. Tādēļ bremžu sistēma ir viens no būtiskākajiem automašīnas mezgliem par kura darba kārtību jābūt drošam.
Auto rezerves daļu interneta veikala Trodo.lv eksperti atzīst, ka bremžu diski mūsdienu automašīnās ir šķietami vienkāršs elements, tomēr vienlaikus, bremžu diski ir arī viena no tām detaļām, ar kuru auto īpašnieki Latvijā bieži mēdz grēkot.
Automašīnas bremžu sistēma kopš saviem pirmsākumiem piedzīvojusi vērā ņemamu evolūciju. Šobrīd automašīnās joprojām ir sastopamas divu veidu bremžu sistēmas – trumuļu un disku bremzes, tomēr pēdējās ir efektīvākas, tādēļ arī nesalīdzināmi izplatītākas. Tiesa, no izgudrošanas brīža līdz uzvaras gājienam disku bremzēm bija jāgaida teju pusgadsimts.
Bremžu diskus sāk izmantot pusgadsimtu pēc izgudrošanas
Pirmās automašīnas bremzēja vienkārša svira, kas no augšas pret tērauda riteni spieda koka bloku. Līdzīga sistēma iepriekš sekmīgi darbojās uz karietēm, ratiem un līdzīgiem braucamajiem. Taču 19. gadsimta izskaņā, līdz ar gumijas parādīšanos uz auto riteņiem, bija skaidrs, ka vajadzīgs jauns risinājums. Savus priekšlikumus efektīvai bremzēšanas sistēmai radīja vairāki auto būves pamatlicēji, tai skaitā 1898. gadā Ilmers Ambrouzs Sperijs (Elmer Ambrose Sperry) izstrādāja elektrisko automašīnu ar diska bremzēm priekšējiem riteņiem. Tās darbojās līdzīgi velosipēdu bremzēm, kur bremžu kluču knaibles saspiež disku vai rotoru. Četrus gadus vēlāk disku bremžu sistēmu patentēta angļu inženieris Viljams Lančesters (William Lanchester), taču panākumus disku bremzes neguva. Izgudrojumam bija virkne negatīvu momentu, tostarp ārkārtīgi nepatīkams troksnis un raustīšanās ik reizi, kad vara bremžu uzlikas, bremzējot spiedās pret metāla disku. Vēlāk, bremžu kluču uzlikās iestrādājot azbestu, trokšņu problēmu gan izdevās atrisināt, tomēr sākotnējās problēmas disku bremzēm liedza gūt atzinību un līdz pat 20. gadsimta vidum par automašīnu bremžu sistēmas standartu bija kļuvušas mehānisko cilindru jeb trumuļu bremzes, kuras 1902. gadā patentēja franču auto būves pionieris Luī Reno (Louis Renault).
Lielāks braukšanas ātrums disku bremzēm dod otro iespēju
Bremžu pamatā ir berze, bet berzes nenovēršams blakusprodukts ir siltums. Ja bremzes sasniedz pārāk augstu temperatūru, tās zaudē savu efektivitāti, rada kļūdas un izraisa mehāniskus vai sistēmas bojājumus. Tieši šo fizikas likumu dēļ pagājušā gadsimta vidū, savu otro iespēju ieguva disku bremzes. Kļuva skaidrs, ka, palielinoties transportlīdzekļu braukšanas ātrumam, par nopietnu trumuļu bremžu sistēmas problēmu kļuvusi pārāk lielā sakaršana un vājā spēja dzesēties. Pārāk augstā darba temperatūra radīja ne vien paša trumuļa pārkaršanu un deformācijas risku, bet visu bremžu atteikumu, kam sekas bija arī traģiskas. Pretstatā trumuļiem, disku bremžu sistēmā pārkaršanas riski ir nesalīdzināmi mazāki, jo vaļējā konstrukcija nodrošina efektīvāku dzesēšanu. Tāpat disku bremzes ir noturīgākas pret ūdeni – centrbēdzes spēka rezultātā rotējošie diski to atgrūž, bet bremžu kluči kalpo kā tīrītāji, kamēr trumuļos ūdens var krāties, radot virkni problēmu. Tam klāt pieliekot ievērojami augstāku berzes koeficientu starp bremžu klučiem un disku, mazāku varbūtību, ka bremžu kluči ieķīlēsies, kas var gadīties ar bremžu lokiem trumuļu bremzēs un salīdzinoši vienkāršāku apkopi, disku bremzes sāka savu uzvaras gājienu, kas turpinās joprojām.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!