Šodien Nacionālās kultūras padomes (NKP) sēdē Kultūras ministrija iepazīstināja padomes locekļus ar Nacionālās koncertzāles projektu un tālāko īstenošanas gaitu. Pēc neilgām diskusijām Nacionālā kultūras padome vienbalsīgi atbalstīja koncertzāles projekta īstenošanu, kā arī tālāku apspriešanu ar dažādu nozaru profesionāļiem, lai rastu labākos risinājumus.
„Nozares pārstāvji, tostarp arī spožākās Latvijas zvaigznes, kuras ikdienā var dzirdēt tikai pasaules labākajās koncertzālēs, ir vairākkārt akcentējuši kvalitatīvas akustiskās koncertzāles nepieciešamību Rīgā. Latvijas mūzikas kopienas, Nacionālās kultūras padomes, pilsētplānotāju, politiķu un arhitektu konceptuāls „jāvārds” un profesionālais redzējums ir ļoti svarīgs šī projekta īstenošanā. Tādēļ līdz ar šīsdienas padomes atzinumu organizējam projekta tālāko sabiedrisko apspriešanu. Kultūras ministrija darīs visu iespējamo, lai kopīgā darbā ar Rīgas pašvaldību un nozaru ekspertiem jau līdz gada beigām nonāktu pie vislabākā iespējamā risinājuma un lēmuma koncertzāles būvniecībai,” akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.
Diskusijas par piemērotākajiem Nacionālās koncertzāles atrašanās vietas variantiem Rīgas pilsētas centrā Kultūras ministrija turpinās ar arhitektiem un pilsētplānošanas ekspertiem, piedaloties diskusijās ar Nacionālās Arhitektūras padomes, Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas, Latvijas Arhitektu savienības, Rīgas vēsturiskā centra padomes pārstāvjiem un, protams, arī Rīgas pašvaldības institūcijām.
„Nav šaubu, ka Rīgā ir nepieciešama kvalitatīva koncertzāle, tādēļ Nacionālā kultūras padome šodien pauda vienbalsīgu atbalstu koncertzāles izveidei Rīgas vēsturiskajā centrā. Tas būtu ievērojams solis uz priekšu, lai mūsu izcilajiem mūziķiem būtu atbilstoša mājvieta un Rīga varētu kļūt par klasiskās mūzikas galvaspilsētu. Vairāki padomes locekļi uzsvēra, ka akustiskās koncertzāles izveide Rīgā ir viens no mūsu parādiem aizejošajai simtgadei un vienlaikus šim objektam ir jākļūst par investīciju nākotnei, jo bez kvalitatīvas infrastruktūras nav iespējama jaunu profesionāļu sagatavošana, kas nodrošinās Latvijas kultūras eksporta lielvalsts statusu nākotnē. Padome apņēmās mudināt atbildīgās institūcijas projektu realizēt tuvāko septiņu gadu laikā,” rezumēja Rektoru padomes priekšsēdētāja / Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela.
Tāpat šodienas NKP sēdē padome izvērtēja Izcilības balvas kultūrā pretendentu pieteikumus. Balvas saņēmēji tiks paziņoti īpašā ceremonijā novembra beigās.
Jau ziņots, ka š.g. 10. jūlijā Ministru kabinets deva uzdevumu KM izstrādāt un līdz 2018. gada 4. decembrim iesniegt Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu sadarbībā ar Rīgas domi uz pašvaldības īpašumā esošas zemes Rīgas centrā. Konceptuālajā ziņojumā ietverama informācija par Nacionālās koncertzāles apsaimniekošanas modeli, projekta īstenošanas termiņiem, objekta novietnes pamatojumu, finansēšanas pamatojumu, kā arī valsts un pašvaldības sadarbības līguma nosacījumi akustiskās koncertzāles projekta īstenošanā. Pēc ziņojuma izskatīšanas KM, atbilstoši Ministru kabineta atbalstītajam risinājumam, izstrādās likumprojektu par Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu.
NKP uzdevumi ir vērtēt un prognozēt kultūras perspektīvas kultūrpolitikas un valsts attīstības kontekstā un sniegt Kultūras ministrijai un kultūras ministram argumentētus priekšlikumus, sadarboties ar kultūras ministru, Kultūras ministrijas struktūrvienībām un institūcijām nozaru stratēģiju un politikas izstrādē, prioritāšu noteikšanā, budžeta un investīciju politikas veidošanā un tiesību aktu projektu izvērtēšanā, uzturēt saikni ar kultūras, kultūras mantojuma nozarēm un starpnozarēm, apspriest tām būtiskos jautājumus un sniegt priekšlikumus risinājumiem, saskaņot valsts institūciju un dažādu kultūras nozares interešu grupu viedokļus par kultūrpolitikas jautājumiem, kā arī pārstāvēt kultūras, kultūras mantojuma nozaru un ar tām saistīto starpnozaru intereses valsts politikas veidošanas un attīstības kontekstā, deleģējot pārstāvjus sarunām ar valsts un pašvaldību institūcijām, uzturēt diskusiju sabiedrībā par kultūras lomu sabiedrības un valsts attīstībā, izvērtēt Izcilības balvas kultūrā pretendentu pieteikumus un sniegt priekšlikumus kultūras ministram par balvas kandidātiem, un izvirzīt pārstāvi institūcijās (piemēram, Valsts Kultūrkapitāla fonda padomē), kurās ir jābūt pārstāvētai padomei.
NKP darbojas trīs kultūras ministra uzaicināti sabiedrības pārstāvji, Kultūras aliansi veidojošo organizāciju – Latvijas Radošo savienību padomes, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas un biedrības „Laiks kultūrai” – deleģētie pārstāvji, Kultūras ministrijas nozaru konsultatīvo padomju priekšsēdētāji, kā arī viens deleģētais pārstāvis no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Rektoru padomes, Dziesmu un deju svētku padomes, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības un kultūras pieminekļu aizsardzības nozares.