Ārstniecības gurķenes lapām ir patīkams svaigu gurķu aromāts, tāpēc arī cilvēki tai devuši tādu nosaukumu. Jau 1597. gadā tolaik slavenais fitoterapeits Džons Herards rakstījis: “Ego borago gaudia semper ago”, kas nozīmē: “Es, gurķene, vienmēr uzmundrinu.”
Pavasarī un vasaras sākumā auga jaunās lapiņas lietoja uzturā: gatavoja vitamīnu salātus, pievienoja zupām, gaļas un zivju ēdieniem. Ļoti ieteicams gurķeni lietot tieši pavasarī, kad organisma aizsargspēki, proti, imunitāte, ir novājināti, jo augam piemīt teicamas spējas mobilizēt maiņas procesus un mazināt nogurumu.
Gurķene satur daudz veselībai nepieciešamu vielu. Tā ir bagāta ar silīciju, miecvielām, nedaudz ir arī ēteriskā eļļa. No vitamīniem visvairāk ir askorbīnskābe, bet no vērtīgajām minerālvielām – kālijs, kalcijs, mangāns.
Zinātnieku pētījumi pierādījuši, ka gurķene stimulē virsnieru dziedzeru darbību, tādējādi veicinot adrenalīna sekrēciju. Tāpēc arī tautas medicīna iesaka gurķenes uzlējumu un lapu sulu kā tonizējošu līdzekli lietot pret stresa izraisītu depresiju.
Raksta turpinājums – nākamajā lapā!