Kāpēc? Tāpēc ka priekšpusē esošais kakla zemādas muskulis tā īsti strādā tikai tad, kad mēs augstu atliecam galvu. Visās pārējās pozās tas vienkārši nīkst bezdarbībā. Bet, ja darba nav, tas nozīmē, ka nav arī tonusa. Tāpēc:
* nav ieteicams gulēt uz augsta spilvena. Pats piemērotākais ir neliels plakans, bet vislabāk anatomiskais spilvens, kas precīzi atveido kakla kontūras;
* jācenšas nenoliekt galvu pārāk zemu šujot, lasot, rakstot vai darot ko līdzīgu;
* nav vēlams guļus stāvoklī skatīties TV un lasīt;
* ejot, protams, jāskatās, kur liekams solis, bet ne ar tik zemu nodurtu galvu, ka pretī nācējā lūkojas nevis seja, bet pakausis. Jāiet brīvi un ar augsti paceltu galvu;
* no rīta mazgājoties jānoskalo arī kakls – vai nu ar vēsu ūdeni, vai augu novārījumu (kumelīšu, liepziedu, piparmētru, bērza pumpuru, salviju). Skalojoties dušā, kādu mirkli spēcīga istabas temperatūras ūdens strūkla jānovirza arī uz
kaklu. Pēc mazgāšanās kakls jāieziež ar dienas krēmu un pazode viegli jāpapliķē ar plaukstas virspusi;
* 2–3 reizes nedēļā (regulāri) kaklu ieteicams ieziest ar augu (vislabāk – olīvu) eļļu. Pēc tam viegli samitrina sauju sāls un apļveida kustībām virzienā no zoda līdz atslēgkaulam kaklu viegli norīvē, līdz āda kļūst sārta. Tūlīt pēc tam – karsta komprese. Salvetīti vai marles gabaliņu samitrina pienā, kas vienādās daļās atšķaidīts ar karstu ūdeni, un vairākas reizes pieliek kaklam. Visbeidzot kaklu noskalo ar vēsu ūdeni un ieziež ar krēmu;
* ja sācis parādīties dubultzods, katru dienu vismaz 5 minūtes ieteicams pastaigāt ar grāmatu uz galvas;
* ja uz kakla parādījušies dzeltenīgi vai sārti plankumi, kas atgādina tīkliņu, ļoti vēlams aiziet pie ārsta. Nereti tā sevi mēdz pieteikt aknu un kuņģa-zarnu trakta kaites. Vasarā šādi plankumi var rasties arī pēc saules apdegumiem.