Ikviens no mums ir pakļauts saules iedarbībai, un tā dod arī ultravioleto starojumu jeb ultravioleto radiāciju, kas ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņu garumu, kas ir mazāks kā redzamajai gaismai, bet garāks nekā rentgena stariem.
Šos viļņus iedala trīs kategorijās: garākos – 400-315 nanometrus (nm) garos – sauc par UVA, proti, ultravioletajiem A viļņiem; vidējos 315-280 nm – par UVB, bet īsākos 280-100 nm – par UVC. Plūstot caur atmosfēru, tiek aizturēts viss UVC un 99% UVB starojuma. Uz zemes nonāk UVA un pavisam niecīgs daudzums UVB.
Jo starojuma vilnis ir īsāks, jo tas kļūst “niknāks”, proti, spēcīgāk iedarbojas. Neaizsargājot acis no UV stariem, var rasties dažādas acu problēmas. Acs lēca absorbē lielāko daļu UVB starojuma, taču arī UVA stari līdz ar gadiem var izraisīt kataraktu – lēcas apduļķošanos, kā rezultātā tiek zaudēta redzes kvalitāte. Tāpat UV starojums var izraisīt mākulas deģenerāciju, acs ābola konjuktīvas sabiezējumu un citas slimības.
Lai lasītu raksta turpinājumu, šķiriet nākamo lapu!