Lai saprastu minētās patoloģijas rašanās iespēju, mazliet jāiedziļinās dažos tās mehānismos. Klīnicisti runā par labo un kreiso sirdi. Labais sirds kambaris un priekškambaris strādā asiņu bagātināšanai ar skābekli; saņem venozās, izlietotās asinis no visa organisma un pārsūknē uz plaušām, kur tās saņem skābekli.
Kreisā sirds (kambaris un priekškambaris) uzņem ar skābekli bagātinātās asinis un atdod tās tālāk audiem, orgāniem, arī pašam sirds muskulim. Labās sirds sieniņas ir plānākas, ar mazāku muskuļa masu, tāpēc šī sirds daļa ir mazāk izturīga, agrāk nogurst.
Kas rada pretestību labajai sirdij? Tie ir rētaini un iekaisuma procesi plaušu audos, arī dažas iedzimtas saslimšanas.
Iekaisuma tūska un rētas asinsvadus aptverošajos audos sašaurina sirds asinsvadus un apgrūtina sirds darbu. Tāpēc cilvēkam, kurš atkārtoti slimo ar plaušu iekaisumiem vai tuberkulozi, jāpievērš uzmanība sirds mazspējas sākuma pazīmēm un jāvēršas pie ārsta pēc padoma. Liela nozīme ir jauniegūta iekaisuma profilaksei, sargājoties no atkārtotām pneimonijām un bronhītiem.
Kreisajai sirdij lielāku pretestību rada paaugstināts arteriālais spiediens (AS) un asinsvadu ateroskleroze, kas sašaurina asinsvadu lumenu (šķērsgriezumu). Daži cilvēki viegli pierod pie paaugstināta AS, ja tas pieaug pakāpeniski, un apgalvo, ka jūtas labi un tas viņiem netraucē. Visticamāk, šie slimnieki ārstēšanai sevišķu uzmanību nepievērsīs.
Taču tā ir kļūda: ja ne cilvēks pats, tad sirds gan izjūt strādāšanu ar paaugstinātu pretestību. Pēdējos gados gan ārsti, gan masu mediji pievērš lielu uzmanību aterosklerozei, to konstatē gan laboratoriski, gan ar dažādiem izmeklējumiem. Atliek tikai aicināt cilvēkus uzklausīt ārstu, tajā skaitā dietologu, ieteikumus.
Profilakse paaugstinātam AS ir ļoti dažāda, jo tā cēloņi ir atšķirīgi. Starp biežāk sastopamajiem var minēt ilgstoša stresa situācijas mājās, skolā, darbā, pārmērīgu slodzi un atslodzes trūkumu, nieru slimības, novirzes hormonu sistēmā, smadzeņu saslimšanas u.c.
Jebkurš pirmo reizi atklāts augsts AS jāizmeklē uz nieru saslimšanām, kas sākumā citus simptomus var neuzrādīt. Ja ambulatori veiktie izmeklējumi cēloni neatklāj, parasti ģimenes ārsts paralēli medikamentiem turpina jaunus izmeklējumus, taču ir gadījumi, kad augsta AS cēloni tā arī neatrod. Regulāra paaugstināta AS ārstēšana jāturpina draudošas sirds mazspējas dēļ, kā arī iespējama insulta un citu sarežģījumu novēršanai.