“Viens no lielākajiem ieguvumiem bērniem, kas aug daudzbērnu ģimenēs, ir iespēja daudz labāk apgūt dažādas sociālās prasmes – viņi dabiskā veidā paši iemācās meklēt kompromisu, dalīties, sadarboties, uzņemties atbildību un rūpes par citiem,” skaidro klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.
Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm kopā ar Sabiedrības integrācijas fondu veiktajā daudzbērnu ģimeņu pētījumā 71% vecāku norādījuši, ka māsu un brāļu ciešās attiecības ļauj vieglāk iemācīt bērniem atbildības sajūtu un rūpes par līdzcilvēkiem. Tam piekrīt arī psiholoģe. “Tas notiek gluži likumsakarīgi, jo viņi ikdienā dzīvo plašākā cilvēku lokā, nekā tie, kas aug vieni vai divatā. Jau no mazām dienām šiem bērniem apkārt ir vairāk cilvēku, ar ko runāties un mijiedarboties, tāpēc arī valoda viņiem nereti attīstās straujāk,” skaidro Līga Bernāte.
Arī kuplo ģimeņu vecāki iegūst vērtīgas prasmes
Dzīve kuplā tuvinieku lokā ir ieguvums ne vien bērniem, bet arī pašiem vecākiem. Bērnu savstarpējo konfliktu un dažādu sadzīves situāciju risināšana arī vecākiem palīdz attīstīt vērtīgas prasmes. Savā praksē Līga Bernāte novērojusi, ka kuplajās ģimenēs, kur parasti vismaz viens no vecākiem strādā, vecāki ļoti labi iemācījušies organizēt laiku. “Tas nozīmē, ka arī darbā vai citā vidē šie vecāki parasti lieliski spēj sakārtot prioritātes, būt efektīvi, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par sekām, kas ir tieši tās kvalitātes, ko darba devēji bieži vērtē visaugstāk,” viņa secina.
Protams, daudzbērnu ģimeņu vecākiem ir jāpieliek vairāk pūļu ikdienā, bet prieks atsver sadzīviskās grūtības. Līga Bernāte norāda, ka jāņem vērā, kāda ir bērnu vecumu starpība: “Ja visi bērni ir diezgan mazi, tad sagurums, stress un rūpes, protams, būs lielākas, nekā tad, ja bērniem ir piecu un vairāk gadu starpība. Šādos gadījumos vecākie bērni parasti iemācās domāt arī par citiem, ne tikai sevi, savukārt jaunākie daudzas dzīvē noderīgas prasmes apgūst tieši no saviem vecākajiem brāļiem un māsām.”
Līga Bernāte uzsver, ka daudzbērnu ģimenēs ļoti būtiska ir abu vecāku iesaiste bērnu audzināšanā, lai nebūtu tā, ka mamma audzina bērnus un tētis tikai pelna naudu. Turklāt vecākiem papildus ļoti vajadzīgs arī atbalsts no malas – vecmāmiņām, radiniekiem, draugiem un auklēm, kas var nozīmīgi atslogot viņu ikdienu. Tas saskan arī ar pētījumā noskaidroto, ka 94% vecāku primāri svarīgi saņemt pozitīvu un atbalstošu attieksmi no saviem tuviniekiem.
Vecākiem svarīgs tuvinieku atbalsts
Paši aptaujātie vecāki norāda, ka visbiežāk atbalsts jaunāko bērnu pieskatīšanā tiek saņemt no vecākajiem bērniem un vecvecākiem. Taču kā norāda Līga Bernāte, šī tendence pamazām mainās. “Mūsdienās arī mammas un tēti vairāk piedomā pie tā, lai vecākajiem bērniem nebūtu jāieņem vecāku loma un jāuzņemas atbildība, ko viņi ne spēj, ne viņiem vajadzētu uzņemties, – šāda pieeja pamazām paliek pagātnē. Tomēr vecākie bērni nereti visu mūžu mazliet saglabā atbildības sajūtu par jaunākajiem, kas radusies jau bērnībā, visiem augot cieši kopā un iestājoties vienam par otru,” skaidro psiholoģe.
Teju puse aptaujāto kuplo ģimeņu vecāku paši auguši daudzbērnu ģimenēs, un līdz ar plašāku izpratni par ikdienas dzīvi brāļu un māsu pulciņā gūtās pozitīvās emocijas mudinājušas tiekties pēc vairākiem bērniem arī savā ģimenē. Psiholoģe piekrīt – arī pieaugot un dodoties katram savā dzīvē, nenovērtējama ir sajūta, ka vienmēr rokas stiepiena attālumā būs savējie, kas palīdzēs un atbalstīs, ka nebūsi viens un vientuļš. “Ja tā padomā – tieši brāļi un māsas ir tie, ar ko visa mūža griezumā pavadām kopā visvairāk laika, jo dzīvesbiedru satiekam jau vēlākā vecumā, bet vecākus kādā brīdī zaudējam,” viņa saka.