Piena dziedzera vēzis ir visbiežāk novērojamais sieviešu ļaundabīgo audzēju veids, kas rada vislielāko satraukumu, jo ir izplatītākais nāves cēlonis 35–55 gadus vecu sieviešu vidū. Savukārt ārstēšana gandrīz vienmēr saistīta ar ķirurģisku iejaukšanos.
Pēdējos gados pasaulē strauji pieaudzis to organizāciju skaits, kas palīdz sievietēm, kurām nācies saskarties ar šo vēža veidu. Lielākoties pateicoties to lobēšanai, ir mainījušās arī ārstēšanas shēmas.
Ķirurģisko metožu pilnveidošana un radioterapijas izmantošana tagad sievietei ļauj medikamentozo ārstēšanu un hormonu terapiju izvēlēties kopā vai atsevišķi, kas būtiski palielina iespēju, ka nebūs recidīva. Turklāt mūsdienīgās modernās diagnostikas metodes ļauj atklāt piena dziedzera vēzi agrīnā stadijā, kad iespēja izārstēties ir visaugstākā.
Riska faktori
Pieaugot vecumam, palielinās arī piena dziedzera vēža iespējamība. Ļoti reti vēzis mēdz būt jaunietēm pirms 20 gadiem, bet, sākot no 35 gadu vecuma, saslimstības iespējamība strauji pieaug. Sievietēm, kas sasniegušas 85 gadu vecumu, piena dziedzera vēzis novērots 300 gadījumos no 100 000. Tas, ka pastāv sakarība starp estrogēnu līmeni un krūts vēža attīstību, mūsdienās noskaidrots pilnīgi precīzi.
Vēža šūnas var saturēt olbaltumvielas, kuras sauc par estrogēnu receptoriem. Acīmredzot estrogēns mijiedarbojas ar šiem receptoriem, tādējādi nokļūst šūnā un palīdz tai nekontrolēti augt.
Krūts vēža attīstības risku var noteikt ar pacientes hormonālo anamnēzi. Sievietes, kurām menstruācijas sākušās ļoti agri un (vai) menopauze iestājusies ļoti vēlu, ir pakļautas lielākam riskam. Tas pats sakāms par sievietēm, kurām nav bērnu vai kuras dzemdējušas nosacīti lielā vecumā. Ja vairāki bērni dzemdēti agri un ir baroti ar krūti, saslimšanas iespējamība samazinās, jo tādējādi no menstruāciju cikliem brīvais periods ir lielāks.
Uzskata, ka piena dziedzera vēža attīstību savulaik ietekmējušas arī pirmās ražotās kontraceptīvās tabletes, kurās bija augsts estrogēnu līmenis. Vēlākie preparāti, kuros šī hormona deva ir maza, tiek uzskatīti par pietiekami drošiem. Lielāks risks saslimt ir arī tām sievietēm, kuru ģimenē (mātei vai māsai) bijusi līdzīga kaite.
Krūts vēzis ir visu attīstīto valstu problēma: vairāk nekā puse no visiem reģistrētajiem gadījumiem bijuši Eiropā un Ziemeļamerikā. Tāpēc ar diezgan lielu pārliecību var uzskatīt, ka starp sievietes dzīvesveidu un šo slimību pastāv samērā cieša sakarība. Lai arī tieša korelācija starp pārtikā lietotajiem produktiem un saslimšanu nav atklāta, tomēr ir pamats uzskatīt, ka vairāk riskē visas tās sievietes, kuras uzturā lieto daudz dzīvnieku izcelsmes tauku.
Tiešu datu, ka vēzi varētu izprovocēt piena dziedzera bojājums (piemēram, sitiens) nav, taču netiešie pētījumi tajā pašā laikā liecina ko citu (ne velti sievietēm, kas nodarbojas ar atsevišķiem sporta veidiem, radīti speciāli krūšu aizsegi). Riska grupai pieder arī tās sievietes, kurām bijusi labdabīga piena dziedzera saslimšana (mastopātija, labdabīgs audzējs vai cistas).
Lai lasītu par slimības izpausmēm, mamogrāfiju un citām izmeklēšanām, šķiriet nākamo lapu!