Kad pacients pēc izmeklēšanas pēkšņi uzzina, ka viņam ir klejojošā niere, viņš, protams, ir bezgala pārsteigts un grib zināt, ko darīt. Bet ārsts atbild, ka darīt neko nevajag, jo tas nav veselībai bīstami. Un tomēr – vai šādu klejojošu nieri var iedabūt atpakaļ savā vietā?
Var. Taču veids, kā to izdarīt, ir tikai viens – tā ir operācija. Parasti šāda niere cilvēkam īpaši netraucē, tāpēc diez vai operācija būtu lietderīga, jo organismam nav vēlama jebkura ķirurģiska iejaukšanās.
Ir vairāki iemesli, kuru dēļ niere nav normālā stāvoklī: lielas fiziskās slodzes, traumas, stiprs klepus, strauja novājēšana, paaugstināts vēdera dobuma iekšējais spiediens, kas saistīts ar vēdera sieniņu atslābumu (piemēram, sievietēm pēc vairākkārtējām dzemdībām). Tādēļ, lai nesarežģītu sev dzīvi, nevajag nest smagas somas, jāizvairās no traumām un saaukstēšanās.
Vairumā gadījumu cilvēki pat nezina, ka viņiem ir klejojošā niere, jo parasti tā nekādas sāpju sajūtas neizraisa. Tomēr ir simptomi, kas var liecināt par slimības esamību. Tie ir:
* trulas sāpes krustos, kas pastiprinās kustoties un pierimst, kad cilvēks atgūlies;
* iespējama slikta dūša;
* spiediena sajūta aiz krūškaula;
* aizcietējums vai caureja;
* svešķermeņa sajūta paribē;
* nervu sistēmas traucējumi.
Šo simptomu saasināšanās gadījumā noteikti jādodas pie ārsta.
Cilvēkiem, kam ir klejojošā niere, ieteicams valkāt speciālu bandāžu, vēlams arī katru dienu 3 stundas (var ar pārtraukumiem) pagulēt uz muguras, uzliekot vēderam 2–3 kg lielu smagumu (piemēram, maisiņu ar smiltīm).