Kad asinis stingst
Bet ko par aukstu ēdienu domā ārsti, kas slimību ārstēšanai un profilaksei izmanto mums daudz pazīstamākās tradicionālās metodes?
Jebkurš dietologs pateiks, ka optimālā temperatūra aukstajiem ēdieniem nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka par 10 grādiem. Ilgstoši lietojot tikai aukstu ēdienu, cilvēki sāk just spēku izsīkumu, darbspēju samazināšanos, garastāvokļa pasliktināšanos. Tāpēc, dodoties pārgājienā pat siltajos mēnešos, jāparūpējas vismaz par karstu tēju. Bet aukstajā laikā, ja nākas ilgi uzturēties laukā, ieejot kaut kur uzkost, labāk izvēlēties šķīvi zupas vai kādu citu sildošu ēdienu.
Ir cilvēki, kuriem pat vienreiz dienā maltītē lietoti auksti ēdieni var izraisīt negaidītas un asas galvassāpes. Visbiežāk tā mēdz notikt karstā laikā, kad arī organisms ir sakarsis un neko aukstu negaida. Toties mēs vasaras karstajās dienās rīkojamies gluži pretēji – dzeram ledusaukstu ūdeni, ēdam saldējumu, kas, kolīdz nonākuši mutē, izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Bet pēc tam atbilstīga reakcija notiek arī galvas smadzenēs. Vai kāds brīnums, ka 30–60 sekundes pēc aukstuma izraisītā kairinājuma parādās galvassāpes. Tās turpinās vēl dažas minūtes pēc tam, kad saldējums apēsts vai aukstais dzēriens izdzerts.
Tas, protams, nenozīmē, ka no saldējuma vai augļu ledus jāatsakās un šie našķi jāaizmirst. Nebūt nē.
Tikai jāēd tie, kad ir nedaudz pakusuši, un nekādā gadījumā nevajag kost gabaliem, jo tas kaitē ne tikai zobu emaljai, bet arī vielmaiņai.
Savukārt aukstu dzērienu: alus, limonādes, ūdens cienītāji bez migrēnas riskē iemantot arī kuņģa kataru. Turklāt visi atdzesētie dzērieni ved pie kaitīgiem nogulsnējumiem uz asinsvadu sieniņām, veicinot aterosklerozes un citu sirds-asinsvadu slimību attīstību.
Kā uz karstām oglēm
Neko labu veselībai nedod arī pārāk karsti ēdieni un dzērieni. Kas tad ir labāk – sasildīties ar dedzinoši karstu tēju vai arī dzert to, kad tā atdzisusi?
Pirmkārt, kā jau iepriekš minēts, pārāk karsts ēdiens un dzēriens ir kaitīgs kaklam – apgrūtinās norīšana, bet, ēdienam virzoties pa barības vadu, parādās sāpes. Taču tas, ka pārāk karsti ēdieni un dzērieni izmaina kakla dabisko vidi, vēl nav viss. Otrkārt, tie arī apdedzina barības vadu, kuņģi, kas var novest pie akūta kuņģa iekaisuma, bet ar laiku – pie hroniska katara un pat vēža.
Izrādās, viss karstais spēcīgi iedarbojas uz mutes dobuma un kuņģa gļotādu un izmaina to. Turklāt ļoti karsts ēdiens, gluži tāpat kā ļoti auksts, nomāc, bet reizēm pat vispār pārtrauc gremošanas sulu darbību. Pietiek ar 60 grādu temperatūru, lai pārstātu darboties tādas vielas kā ptialīns un pepsīns, kā rezultātā nenotiek cietes un olbaltumu sašķelšanās.
Kurš pieder riska grupai?
Saprotams, ka riska grupai var pieskaitīt visus tos, kam nākas regulāri ēst vai vismaz garšot pārāk karstus ēdienus. Daži pat uzskata, ka pavāriem šajā sakarībā pat ir savas profesionālās slimības.
* Pirmkārt, ar gadiem viņiem pasliktinās jutīgums, jo neadekvātā temperatūra izmaina produktu garšu.
* Otrkārt, var izveidoties apaļā čūla, kas īpaši bieži tiek diagnosticēta restorānos un kafejnīcās strādājošajiem.
* Treškārt, no ļoti karsta ēdiena nākas ciest arī zobiem: emalja sasprēgā, atkailinās kaulaudi, kas veicina ātrāku zobu bojāšanos.
Atsevišķs temats ir karstā maize (temperatūra virs 38 grādiem). No tās rodas smaguma sajūta pakrūtē, bet, ja karsto maizi ēd regulāri, var attīstīties pat nopietnas kuņģa slimības. Šķiet, temperatūra nemaz nav tik augsta, taču tikko no krāsns izņemta vai uz pannas vai tosterī uzkarsēta maize gremošanos orgānos saveļas lipīgos kamolos. Kuņģa sulai uz šiem kamoliem grūti iedarboties, tāpēc tie grūti sagremojas un ilgi aizkavējas kuņģī.
Ne karsts, ne auksts
Starp citu, dzīvnieki gandrīz nekad neēd ne dedzinoši karstu, ne ledusaukstu ēdienu – viņi kaut kādā veidā iemācījušies noteikt optimālo temperatūru. Savukārt cilvēkam ēdiena optimālā temperatūra ir robežās no 35 līdz 38 grādiem, proti, tuva ķermeņa temperatūrai. Šajā gadījumā gremošanas process norit ātrāk, un arī gremošanas sistēmai netiek sagādātas nekādas ciešanas, jo ne mutes dobuma, ne kuņģa gļotāda netiek kairināta.
Šāda temperatūra nekaitē arī zobu emaljai – tā nenoārdās un nekļūst tumšāka.
Tomēr mēdz būt arī dažas novirzes, jo, kas vienam šķiet ļoti karsts vai ledusauksts, citam var šķist patīkami silts vai vēss. Tādēļ, lai arī tiek uzskatīts, ka dziedzeri vislabāk strādā, ja uztura temperatūra nav augstāka par 40 grādiem, karstajiem ēdieniem un dzērieniem pieļaujamā temperatūra ir 50–60 grādu. Starp citu, pastāv viedoklis, ka mēreni karstam ēdienam piemīt organismu attīrošs efekts. Savukārt pieļaujamā auksto ēdienu temperatūra var būt 10 grādu.
Viss labākais – bērniem
Ar gadiem cilvēki pret nebūtiskām ēdiena temperatūras izmaiņām kļūst mazāk jutīgi. Toties maltītes gatavošana bērniem prasa īpašu uzmanību.
Jo jaunāks ir bērns, jo jutīgāks viņš ir pret temperatūras izmaiņām. Ja sievietei, kas bērnu baro ar krūti, kaut kādu iemeslu dēļ piena temperatūra ir zemāka tikai par vienu grādu, jaundzimušais atteiksies no krūts. Svarīga nozīme temperatūras svārstībām ir arī bērniem, kas jau nedaudz paaugušies.
Novērots, ka pārāk karsts piens izraisa nemieru, bezmiegu, svīšanu, sagurumu. Otra galējība – auksts piens, tas izsauc vēdergraizes, vemšanu un diareju. Šie traucējumi var piemeklēt, ja piena temperatūra kaut vai par 2–3 grādiem ir zemāka par 38 grādiem. Pieaudzis cilvēks šādu nelielu atšķirību, visticamāk, pat nepamanīs.
Kas attiecas uz pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, viņiem jāpiedāvā 15–40 grādu silti ēdieni un dzērieni. Karstāki un aukstāki ne tikai traucēs izjust produktu patieso garšu. Bērniem gļotādas ir daudz sliktāk aizsargātas no apdegumiem, bet auksti produkti viņiem ātrāk izprovocē saaukstēšanos un citas saslimšanas. Bērnam pilnīgi pietiek vienreiz apēst pārāk karstu zupu, lai viņš uz kādu laiku atteiktos no ēdiena vai arī pārstātu ēst zupas vispār.