Hipnoterapijas izmantošana
Speciālisti, kas pārzina hipnozes metodi, apgalvo, ka hipnoterapija nespēj izārstēt itin visas slimības. Vēl vairāk – ir cilvēki, uz kuriem tā vispār neiedarbojas. Taču, neraugoties uz to, dažādu medicīnas nozaru ārsti šo ārstēšanas metodi uzskata par noderīgu.
To izmanto psihiatrijā, psihoterapijā, vispārējās medicīnas praksē un stomatoloģijā šādu stāvokļu un saslimšanu ārstēšanai:
* pret hroniskām sāpēm;
* pret dzemdību sāpēm;
* pret enurēzi;
* pret muskuļu spazmām;
* pret astmu;
* pret augstu arteriālo spiedienu;
* pret ādas slimībām;
* pret galvassāpēm;
* pret migrēnu;
* pret čūlas kolītu;
* pret apetītes zudumu;
* pret sāpēm un diskomforta sajūtu zobu ārstēšanas laikā;
* pret kaitīgiem ieradumiem (alkoholismu, narkotikām, smēķēšanu, pārēšanos);
* pret iekaisumiem;
* pret sliktu dūšu (grūtniecības laikā un pēc ķīmijterapijas);
* pret sakairināta zarnu trakta sindromu;
* ķermeņa svara regulēšanas problēmu novēršanai;
* pret dzimuma disfunkciju;
* pret fobijām;
* pret stresu;
* pret depresiju;
* pret menstruālo diskomfortu;
* pret imūnsistēmas traucējumiem.
Sāpju novēršana
Viens no biežākajiem gadījumiem, kad hipnoze tiek izmantota klīniskajā praksē, ir sāpju sajūtu novēršana. Ar hipnoterapiju būtiski var mazināt gan hronisku, gan epizodisku sāpju intensitāti. Praksē zināmi gadījumi, kad vienīgi ar hipnoterapiju izdevies novērst sāpju sajūtas, jo ne pretsāpju līdzekļi, ne arī citas tradicionālās metodes nav spējušas līdzēt.
Aprakstīts gadījums, kad kādai sievietei līdzīgā situācijā sāpju lēkmes noņemtas ar tā saukto cimda anestēzijas metodi, un sāpes tika noņemtas gandrīz vai momentāni. Pakļauta šai hipnozes metodei, sieviete iztēlojās, ka viņas roka ir iegremdēta spainī ar ledainu ūdeni un kļuvusi nejutīga. Pēc tam viņai tika iedvests, ka šo sajūtu var pārnest uz jebkuru citu ķermeņa daļu, un tā noslāpēs sāpes.
Gan šī, gan citas hipnoterapijas metodes var palīdzēt cilvēkiem arī pret citām kaitēm, tādām kā, piemēram, artrīts, kas izraisa hroniskas sāpes.
Šķiet, viens no apbrīnas vērtākajiem hipnoterapijas praktizēšanas veidiem ir tās izmantošana anestēzijas vietā ķirurģiskas operācijas laikā. Pirmais, kas hipnoterapiju izmantoja šādam mērķim, bija franču ārsts Žils Klokē, un tas notika 1829. gadā. Metode tiek izmantota arī kā palīglīdzeklis sāpju novēršanai pēcoperācijas laikā un apdegumu gadījumos.
Grūtniecība un dzemdības
Hipnoterapija ne tikai var atvieglot pašas dzemdības, daži tās paņēmieni palīdz sievietei pareizi elpot un atslābināties pirmsdzemdību sāpju laikā. Sievietes satraukums dzemdību laikā vienmēr palielina šā procesa riska pakāpi, bet hipnoterapija šo iespējamību mazina. Pētījumi ir pierādījuši, ka dažas nedēļas pirms dzemdībām veikta atbilstīga hipnoterapija rosina augli ieņemt pareizo stāvokli, ja viņa guļa bijusi nepareiza.
Kaitīgie ieradumi
Tā kā hipnoterapija palīdz atbrīvoties no kaitīgajiem ieradumiem, tā pasaulē iemanto arvien lielāku popularitāti. Savienojumā ar tradicionālajām ārstēšanas metodēm tā izrādījusies ļoti efektīva un daudzviet tiek iekļauta kopīgajā programmā, lai palīdzētu cilvēkiem atbrīvoties no smēķēšanas un alkoholisma.
Profesionālā izaugsme un personības pilnveidošana
Arī šajā jomā, lai paaugstinātu profesionālās un personības raksturojumus, arvien plašāk tiek praktizēta hipnoze un pašhipnoze. Piemēram, sportisti šīs metodes izmanto, lai būtu formā sacensībās, bet biznesa cilvēki – darbspēju paaugstināšanai un lēmumu pieņemšanai svarīgos jautājumos. Vēl hipnoze tiek izmantota relaksācijas vai koncentrēšanās pastiprināšanai, radošo spēju paaugstināšanai.
Daži izplatītākie maldi
Daudzi cilvēki no hipnoterapijas baidās un nevēlas, lai tā tiktu lietota uz viņiem, jo viņi uzskata, ka:
* Es zaudēšu paškontroli
Protams, ka neviens nevēlas būt pakļauts cita cilvēka ietekmei. Taču fakts ir tāds, ka hipnozes laikā pacients kontroli nezaudē. Tāpēc eksperti šajā jomā uzsver, ka hipnoze patiesībā ir… pašhipnoze. Būtībā pacients pats izvēlas, vai viņam iegrimt šajā stāvoklī, kad to darīt un kad pārtraukt. Turklāt iedvešanas spēks darbojas vienīgi tad, ja pacients tam piekrīt, proti, ja viņš to vēlas (nav iespējams likt cilvēkam kaut ko izdarīt pret viņa gribu).
* Es varu iestrēgt hipnotiskajā stāvoklī
Visi, kas praktizē hipnozi, apgalvo, ka tas nav iespējams. Pacients pilnībā saglabā spējas jebkurā brīdī atgriezties pie pilnas apziņas.
* Ja mani nav iespējams nohipnotizēt, tā ir tikai mana vaina
Ir cilvēki, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepakļaujas hipnozei, bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka viņi ir nepilnvērtīgi. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka hipnozei pakļauti ir 90% iedzīvotāju, bet citi avoti apgalvo, ka tikai 70%. Ja kāds nolēmis šīs metodes iedarbību pārbaudīt uz sevi, tas jāuztic tikai zinošam speciālistam.
Pašhipnoze
Par tādu speciālistu katrs sev var būt arī pats, bet tikai pēc tam, kad apguvis vairākas metodes. Pašhipnozi var izmantot gan kā palīglīdzekli hipnoterapijas seansā pie speciālista, gan patstāvīgai sevis iegremdēšanai hipnozes stāvoklī. Pats galvenais, to darot, – būt mierīgam un pārliecinātam. Daudzi ārsti, kas praktizē hipnoterapiju, var saviem pacientiem iemācīt dažus pašhipnozes paņēmienus, kurus viņi vēlāk nepieciešamības gadījumā var izpildīt bez citu palīdzības.
Lai gan dziedināšanai ar iedvesmošanas starpniecību ir ļoti dziļas saknes daudzu tautu nacionālajās kultūrās, pēdējos simt gadus hipnoterapijai nācies noiet diezgan ērkšķainu ceļu. Būtisks pavērsiens notika tikai 1955. gadā, kad Britu medicīnas asociācija hipnoterapiju atzina par vērtīgu ārstēšanas metodi. Trīs gadus vēlāk līdzīgu attieksmi šai metodei izteica arī Amerikas medicīnas asociācija.