Hipnoterapija – ārstēšanas metode, izmantojot hipnozi, ir gandrīz tikpat veca kā cilvēce. Jau Senās Ēģiptes priesteri izmantoja vīraku un monotonu dziedāšanu, lai izraisītu transam līdzīgo tā saukto tempļa miega stāvokli.
Par hipnozes pamatlicēju tiek uzskatīts XVIII gadsimta austriešu ārsts Francis Mesnērs, lai gan viņš toreiz šo stāvokli nosauca par “dzīvnieku magnētismu”. Bet terminu “hipnoze” XIX gadsimtā ieviesa skotu ārsts Džeimss Breids.
Tika atklāts, ka ārstēšanai ar hipnozi pakļaujas dažādu veidu traucējumi: fiziskie, psiholoģiskie un emocionālie. Mūsdienās daudzi praktizējošie ārsti – stomatologi, psihologi, psihiatri – un speciālisti, kas praktizē netradicionālās ārstēšanas metodes, izmanto hipnoterapiju plaša spektra saslimšanu ārstēšanā – sākot no astmas un aptaukošanās līdz pat ādas kaitēm.
Varētu domāt, ka hipnozes stāvoklis reti kuram ir pazīstams, taču, no otras puses, saprast, kas tas ir, palīdz daudzas diezgan izplatītas parādības. Piemēram, vai jums ir nācies ilgstoši vadīt automašīnu pa tādu apvidu, kur aiz loga ir vienveidīga un garlaicīga apkārtne? Tad pēkšņi rodas apziņa, ka vairs nav iespējams atcerēties, kas īsti bija redzams pirms dažiem kilometriem. Vai cits piemērs: cilvēks ir tik ļoti iegrimis darbā, ka ne redz, ne dzird, kas notiek apkārt. Šādi stāvokļi ir nedaudz līdzīgi hipnotiskajam stāvoklim.
Hipnoze nav ne miegs, ne arī nomods. Hipnoze ir kaut kas tāds, kas šiem abiem stāvokļiem atrodas pa vidu. Elektroencefalogrāfija uzrāda, ka hipnozes stāvoklī esoša cilvēka galvas smadzeņu darbības ritms nesakrīt ar ritmu, kāds ir, kad cilvēks ir aizmidzis vai atrodas nomodā. Un tomēr vēl neviens nav spējis precīzi aprakstīt, kā darbojas hipnoze. Tās laikā apziņa, kas parasti vada visas cilvēka darbības, atkāpjas un dod vietu zemapziņai, bet reizēm, kā uzskata virkne speciālistu, pirmajā plānā izvirzās cilvēka augstākā apziņa.
Hipnoze un hipnoterapija
Hipnoze ir stāvokļi, kas minēti augstāk. Hipnoterapija izmanto hipnozi fizisku vai emocionālu traucējumu ārstēšanai, psiholoģisko konfliktu noregulēšanai. Šāds terapeitisks process kļūst iespējams tāpēc, ka cilvēks, būdams hipnozes stāvoklī, ir pakļauts ietekmēšanai. Hipnozes seansa laikā paveras jaunas sava ķermeņa, sajūtu un pat tādu spēju apzināšanās, kuras ikdienas dzīvē saprāts un loģiskā domāšana noliedz.
Lai lasītu rakstu tālāk un iegūtu vērtīgu informāciju, šķiriet nākamo lapu!