Uzbudinājums, kas radies noteiktos galvas smadzeņu centros un ko izraisījušas pozitīvās un negatīvās emocijas, dažādos orgānos izraisa fizioloģiskas izmaiņas.
Sevišķi spēcīgas emocijas ietekmē asinsvadu stāvokli: parasti tie sašaurinās, rezultātā paaugstinās asinsspiediens, izmainās iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība, kuri asinīs izdala īpašas, fizioloģiski aktīvas vielas – hormonus, kas piedalās cilvēka organisma funkciju regulēšanā un kopā ar nervu sistēmu kļūst par iekšējo orgānu vissmalkāko pārvaldīšanas mehānismu.
Pozitīvās emocijas organismam ir labvēlīgas – tās stiprina un paaugstina dzīvības tonusu. Taču, kā mēdz teikt, nav labuma bez ļaunuma: pozitīvās emocijas, piemēram, pārlieku liels prieks, arī var negatīvi ietekmēt to cilvēku organismu, kas sirgst ar sirds-asinsvadu slimībām.
Negatīvo emociju rezultātā organismā veidojas dažādas izmaiņas: organisms it kā cenšas cīnīties par tās vai citas prasības apmierināšanu, bet tajā pašā laikā rada nopietnus draudus veselībai. Tieši tāpēc medicīnas zinātne, cenšoties atklāt sliktās omas cēloņus, rūpīgi pēta un analizē emociju lomu slimību izraisīšanā.
Spēcīgas emocijas ir ārkārtējas, taču īslaicīgas. Tās rada krasas fizioloģiskas izmaiņas, uzbudina organismu, izraisot tajā kaut ko līdzīgu vētrai, bet pēc tam pakāpeniski aprimst, nereti atstājot īpatnējas sekas, ko saucam par garastāvokli. Garastāvoklis arī ir sava veida emocija, tikai tas neizpaužas tik spilgti un ir spējīgs saglabāties ilgāku laiku.
Protams, cilvēki ir ļoti dažādi – ar līdzsvarotu un mazāk līdzsvarotu nervu sistēmu, tāpēc spēcīgas emocijas uz organismu atstāj dažādu ietekmi. Piemēram, viens cilvēks pēc nopietnām nepatikšanām ir satraukts, bet pēc neilga laika jau pilnībā nomierinājies.
Turpretī citam neveiksme garastāvokli sabojā uz ilgu laiku: viņš staigā, sevī noslēdzies, visu redz tumšās krāsās, dažkārt pret apkārtējiem ir nepamatoti ass un netaktisks, kas savukārt rada iemeslu tālākām nepatikšanām un negatīvi ietekmē arī citu cilvēku garastāvokli.
Ieildzis slikts garastāvoklis neatkarīgi no cēloņiem, kas to izraisījis, rada nopietnus draudus veselībai. Tas cilvēku izsit no līdzsvara, bloķē tos fizioloģiskos mehānismus, kas nodrošina orgānu normālu darbību. Tāpēc lieti vēlreiz atgādināt: spēcīgas emocijas paaugstina asinsspiedienu.
Taču šāds stāvoklis mēdz būt īslaicīgs: organisms pretojas asinsvadu nenormālajam stāvoklim, rezultātā spiediens krītas un pakāpeniski atgriežas normas robežās. Taču, ja negatīvās emocijas atkārtojas un izraisa ilgstošu sliktu garastāvokli, asinsspiediens nekrītas ilgāku laiku, un veidojas visas tās pazīmes, kas raksturīgas hipertonijai. Zinātnieki pierādījuši, ka ilgstoša slikta garastāvokļa ietekmē veidojas arī tādas slimības kā kuņģa-zarnu čūla, stenokardija, dažas ādas slimības.
Možs, priecīgs garastāvoklis cilvēkā spēj izraisīt milzīgu spēku un krasi kāpināt pretošanās spējas dažādām kaitēm. Tātad cilvēkam jāprot valdīt pār savām emocijām, īpaši tām, kas izraisa nospiedošu garastāvokli. Nav vienādu recepšu, kā valdīt pār garastāvokli, kas būtu noderīgas itin visiem un ikkatrā gadījumā. Tāpēc vienmēr jāatceras un jāapzinās, ka slikts, nomācošs garastāvoklis novājina organismu, mazina tā pretošanās spējas slimībām.
Cilvēks, kas atrodas slikta garastāvokļa gūstā, nespēj objektīvi spriest ne par sevi, ne citiem, nespēj pieņemt pareizus lēmumus un adekvāti rīkoties. Jācenšas noskaidrot sava sliktā garastāvokļa cēloni, tas mierīgi jānovērtē un jāpārdomā, kā to novērst vai neitralizēt. Vai šis cēlonis tiešām ir tā vērts, lai tam ziedotu savu veselību? Diez vai…