Visbiežāk slimības gaita ir smaga tikai tāpēc, ka pacients pārāk vēlu vērsies pie ārsta. Laikus atklājot slimību, 50–90% gadījumu tā pilnībā padodas ārstēšanai, to skaitā arī tādi izplatīti audzēji kā piena dziedzeru, olnīcu vēzis un dažu veidu leikoze.
Audzēja attīstības draudus iespējams atklāt ar skrīningu – izmeklēšanu, kas tiek veikta, kad pacientam vēl nav nekādu sūdzību.
Lai arī sievietēm iesaka pašām regulāri iztaustīt krūtis, pilnībā paļauties uz šo pašdiagnozi nevar (taču arī atteikties nevajag). Ja piena dziedzera audzējs tiek atklāts agrīnā stadijā, pilnībā to iespējams izārstēt 90% gadījumu. Savukārt itin visiem cilvēkiem, kuriem dzimtā bijuši vēža gadījumi, pārbaudīties pie ārsta nepieciešams biežāk nekā pārējiem.
Hormonālais profils
Dažas vielas, kas pašas par sevi nav kancerogēnas, nonākot organismā (lielākoties kopā ar uzturu), rada izmaiņas hormonu maiņas procesos. Taču tieši šīm dažādu cēloņu izraisītajām izmaiņām galarezultāts ir līdzīgs – audzējs…
Ir vairāki cēloņi, kas izraisa izmaiņas hormonu maiņas procesos.
Alkohols
Atšķirībā no cigaretēm tas savā būtībā nav kancerogēns. Lietojot to pārmērīgi, sievietēm var attīstīties piena dziedzeru vēzis. Alkohols stimulē sieviešu dzimumhormonu – estrogēnu – izdalīšanos, bet pārāk liels šo hormonu daudzums savukārt spēcīgi stimulē piena dziedzeru šūnu dalīšanos.
Uzturs
Ļoti spēcīgi ietekmē hormonu līmeņa izmaiņas organismā. Pirms 100–200 gadiem galvenais uztura pamatsastāvs pasaulē bija ogļhidrāti, piemēram, Vācijā kartupeļi, Krievijā biezputras, austrumvalstīs rīsi, Kaukāza reģionā – pākšaugi.
Gaļa un dzīvnieku izcelsmes produkti galdā tika celti ne biežāk kā vienu divas reizes nedēļā. Toties, sākot no XX gadsimta vidus, mūsu uztura struktūra ir būtiski mainījusies – dzīvnieku izcelsmes produkti kļuvuši daudz pieejamāki, to izvēle – daudzveidīgāka. Un hormonālais profils stipri vien mainījās: jau pagājušā gadsimta 70. gados sākās acīm redzama akcelerācija: cilvēki kļuva garāki un pilnīgāki.
Vēl pirms 30 gadiem amerikāņa, eiropieša un japāņa hormonālie profili bija ļoti atšķirīgi, bet mūsdienās tie ir praktiski identiski, un onkoloģisko slimību attīstības risks cilvēkiem ar šādu profilu mūsdienās ir ļoti augsts. Piemēram, par prostatas vēža rašanās cēloņiem zinātniekiem pagaidām vēl zināms visai maz, taču viņi sliecas domāt, ka šīs slimības cēlonis, visticamāk, ir hormonālā profila izmaiņas, ko izraisījis nepareizs uzturs.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā…