“Viņš ir gudrs bērns, spējīgs, visu ātri uztver, bet tikai ar lasīšanu un rakstīšanu – tīrā nelaime!” Šādu raksturojumu vecāki un skolotāji parasti dod bērniem, kas sirgst ar disleksiju – īpašiem runas traucējumiem, kuru rezultātā bērns nespēj pareizi lasīt un saprast izlasīto tekstu.
Kā atpazīt disleksiķi?
Ne jau katrs nesekmīgais ir disleksiķis, jo tie, kas ar šo kaiti sirgst, nespēj pareizi lasīt un rakstīt, taču par apkārtējo pasauli viņiem ir gana labs zināšanu līmenis.
Slimībai ir savas noturīgās pazīmes: kļūdas lasot un rakstot, turklāt – vienmēr vienas un tās pašas.
Pie tām pieder:
* Skanējuma ziņā tuvu vārdu (kārts – kāts u. tml.) un rakstības ziņā līdzīgu burtu (n – p, a – o, ī – t u.c.) apmaiņa.
* Nespēja veidot zilbes, kad katrs vārds tiek lasīts pa burtiem – piemēram, bērns lasa nevis “mā–ja”, bet gan “m–ā–j–a”.
* Skaņas un burti tiek vai nu izlaisti, vai nevajadzīgi pievienoti neatbilstīgi.
* Traucēta ir izlasītā satura sapratne. Pat ja teksts tika izlasīts nosacīti labi, atstāstīt to bērns nespēj.
* Nepareizi tiek lietoti locījumi un izpaliek saskaņas starp vārdiem (viņš paņēma viņam pie rokas).
Kas ir cēlonis?
Slimība bērnam attīstās jau mātes miesās to galvas smadzeņu funkciju traucējumu rezultātā, kas ir atbildīgi par runas dzirdi. Izprovocēt disleksiju var jebkura grūtniecības patoloģija, stresi, saaukstēšanās slimības, kā arī ģenētiska nosliece.
Lai uzzinātu, ko darīt, šķiriet nākamo lapu!